Nespēdama atrast argumentus atļauju nedošanai, Rīga vilcinās ar izlemšanu par jaunām spēļu zālēm

Rīgas dome šonedēļ vienbalsīgi lēma pagarināt termiņu, lai izlemtu, vai dot atļauju vienas bingo zāles un vienas spēļu zāles atvēršanai. Kopš pērnā rudens domes nostāja ir tāda, ka spēļu zāles Rīgā ir izskaužamas. Taču šajā reizē lēmuma pieņemšana vietvarai nav viegla, jo abos gadījumos zāļu atvēršanai juridisku šķēršļu nav. Pret laika vilcināšanu iebilst spēļu biznesa nozare.

Nespēdama atrast argumentus atļauju nedošanai, Rīga vilcinās ar izlemšanu par jaunām spēļu zālēmEdgars Kupčs

    Jau jūlija sākumā Rīgas domē ar iesniegumu vērsās uzņēmums “DLV”, kas Brīvības ielā uztur Rīgā vienīgo bingo zāli. Tā kā klientu skaits samazinoties, telpas esot pustukšas, tādēļ kompānija lūdz domes atļauju pārcelties uz Deglava ielu, kur kāda nama pirmajā stāvā jau pašlaik ir spēļu zāle.

    “Tā ir vienīgā iespēja pārcelt bingo zāli no Brīvības uz Deglava ielu. Juridiski formālā lieta ir jauna atļauja, ko izsniedz pašvaldība,” stāsta uzņēmuma pārstāvis Guntis Libers.

    Taču dome lēma, ka par atļauju spriedīs līdz 8. oktobrim. Vēl ilgāk – līdz Otrajiem Ziemassvētkiem – Rīga domās, ko darīt ar “Olympic Casino Latvia” iesniegumu, kurā prasīta zaļā gaisma azartspēlēm Kuģu ielā četrzvaigžņu viesnīcā “Radisson Blu Daugava”. Līdz krīzes gadiem spēļu zāle tur jau bijusi.

    Tāpēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks par domes vilcināšanos ir neizpratnē: “Jocīgākais, ka Rīgas dome nesaprotamu iemeslu dēļ lūdz, lai SIA “Olympic Casino” iesniedz papildu informāciju ar pierādījumiem, ka šī viesnīca atbilst četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas statusam. Tas ir ļoti jocīgi. Vai nu Rīgas dome atbildīgie cilvēki ir tik ļoti nekompetenti, ka nemāk šādu informāciju paši iegūt, pajautājot viesnīcai.”

    Rīga izmantojusi normatīvos doto iespēju spēļu zāļu atļauju lietu lemt ilgāk, jo politiski tā ir izšķīrusies Rīgas centru attīrīt no azartspēlēm, desmitiem zāļu likusi aizvērt un pašlaik par to tiesājas. Taču normatīvi neliedz tādu biznesu vietās, kur ir vismaz četru zvaigžņu viesnīca vai jau esoša spēļu zāle ārpus vēsturiskā centra.

    Domes atbildīgās komitejas vadītājs Dainis Turlais no “Gods kalpot Rīgai” uzsver, ka pašvaldībai azartspēļu zāļu lietās pietiek ar iedzīvotāju domām: “Tas atslēgas vārds ir “iedzīvotāju intereses”. (..) Pilnīgi pārliecinoši arī šovasar veiktā aptauja liecina par to, ka 80% rīdzinieku viedoklis ir pret azartspēlēm.”

    Tādēļ Rātsnama juristi nu meklēs argumentus, lai abām spēļu zālēm pateiktu “nē”.

    Tikmēr valsts domā, kā azartspēles izmantot budžeta lāpīšanā. Finanšu ministrija rosina palielināt azartspēļu nodokli videospēlēm un mehāniskajiem automātiem no pašreizējiem 4164 eiro par katra automāta spēles vietu gadā līdz 6000 eiro. Līdz ar izmaiņām nākamajā gadā papildus tiktu iekasēti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

    Spēļu biznesa asociācijas prezidents Vērzemnieks nodokļa kāpināšanu par 44% kritizē: “Pilnīgi nenormāls skaitlis un paaugstinājums. Otrs ir mainīt nodokļa sadalījumu. Līdz šim nodoklis tika sadalīt: 75% valstij un 25% pašvaldībām. Tad nolemts pašvaldību daļu vēl vairāk samazināt. Nozares uzskatā būtu jābūt otrādāk – pašvaldībām būtu jāsaņem lielāka daļa no azartspēļu nodokļa, jo spēļu zāles, kazino atrodas noteiktās pašvaldībās.”

    Nozare uzskata, ka naudas atņemšana motivē pašvaldības spēļu zāles aizvērt, savukārt spēlmaņu skaits nemazinoties, jo arvien lielāka daļa pārceļoties uz nelegālo vidi internetā, kas netiekot pienācīgi kontrolēta.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti