Atbilstoši atbalstītajam priekšlikumam šis slieksnis arī turpmāk būs 250 000 eiro, taču tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju būs arī tiem trešo valstu pilsoņiem, kas minēto summu iegulda divu ārpus Rīgas vai Pierīgas esošu savstarpēji saistītu nekustamo īpašumu iegādē.
Pret šādu priekšlikumu iebilda Nacionālā apvienība. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība"), skaidrojot atbalstītā priekšlikuma būtību, norādīja:
"Kopējā summa jeb šis minimums – 250 000 eiro – nemainās. Jebkuram investoram, ja viņš grib pirkt kādu īpašumu, vai tas būtu Rīgā vai Valkā, nauda, ar ko viņam jārēķinās, pērkot šo īpašumu, vai tā būtu viena vai divas mājas, paliek 250 000. Tātad slieksni mēs saglabājam. Tikai tas, ka Rīgā viņš var vienu [īpašumu] iegādāties, bet Valkā vai Ēvelē viņam būtu jāpērk divas mājas,” skaidroja deputāts.
Tāpat turpmāk pieprasot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, Ministru kabinetam būs tiesības izvērtēt atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus to izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.
Vēl Saeima ceturtdien nolēma, ka turpmāk, lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ārzemniekam valsts budžetā būs jāsamaksā 5% no īpašuma vērtības. Nolemts arī, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs anulēt, ja ārzemniekam būs Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniegs 150 eiro.
