Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” prezidente Inga Antāne sacīja, ka
līdz ar kravu apjoma kritumu un gaidāmajiem izdevumiem gan valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš”, gan visai tautsaimniecībai tas var nest zaudējumus.
Tikmēr uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” uzstāj – projekts jārealizē.
Uzņēmums vēl arvien noraida bažas par to, ka pašreizējos apstākļos, kad ievērojami krities Krievijas kravu apjoms, dzelzceļa elektrifikācijas projekts varētu būt zaudējis aktualitāti.
“Ja mēs ejam uz šo elektrifikāciju, mēs parādām visiem, ka mēs esam un paliksim tranzītbiznesā, mēs cīnāmies par savu vietu (..),” sacīja VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents Aivars Strakšas. “Ja mēs to nedarām, mēs sakām – “mūs tas neinteresē”, lietuvieši “paldies” mums pateiks. Arī igauņi, somi, bet mēs ar kaut ko citu nodarbojamies. Līdz ar šo projektu mēs piesakām savas pretenzijas uz to, ka mēs būsim,” norādīja Strakšas.
Strakšas arī pavēstīja, ka projekta plānotās izmaksas esot izdevies samazināt par 93 miljoniem eiro.
Lai projektu īstenotu, “Latvijas dzelzceļam” nāksies vismaz 50 miljonus eiro aizņemties. Lielākā daļa – gandrīz 350 miljoni – tikšot finansēta no Eiropas fondiem. Šie plāni vēl jāapstiprina Eiropas Komisijai.
Zaļo gaismu dzelzceļa elektrifikācijai valdība deva pērn un toreiz tika nolemts, ka to realizēs pa posmiem. Pirmajā kārtā paredzēts elektrificēt posmu no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili virzienā uz Rīgu līdz Šķirotavai.
Tas nozīmētu, ka šajā virzienā varētu kursēt ne vien dīzeļvilcieni, bet arī elektrovilcieni, kas ir izmaksu efektīvāki un dabai draudzīgāki. Galvenais nosacījums – projekts nedrīkst atstāt ietekmi uz budžetu. Lai to panāktu sākotnēji plānotos 519 miljonu eiro tēriņus samazināja par 15% līdz 441 miljonam. No tā lielākā daļa - ap 350 miljoniem būtu Eiropas fondu nauda.
Eiropas Komisijai gan vēl būs jāsaka gala vārds, bet valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš jau paralēli sācis gatavot iepirkumu dokumentāciju. Otrdien, 13. februārī, Saeimā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā šim plāniem gan tika veltīta arī kritika.
“Ja mēs vērtējam šo projektu nevis uz karstām pēdām, bet ilgtermiņā, tad ir jautājums, vai šis apjomīgais infrastruktūras objekts neradīs ārkārtīgi sliktu ietekmi,” ierasti kritiska bija Antāne.
Proti, kravu apjoms pēdējos gados krītas un nav indikāciju, ka notiks uzlabojumi, turklāt saistībā ar infrastruktūras uzturēšanu "Latvijas dzelzceļam" varot nākties ciets zaudējumus.
Privātā uzņēmuma “Baltijas ekpresis” valdes priekšsēdētājs Māris Bremze turklāt norādīja – projektā ir tikai tie darbi, kas vajadzīgi kontakttīkla izveidošanai un sprieguma pievadīšanai. Taču būtu jāuzlabo arī pats sliežu ceļš, lai tiešām varētu izmantot elektrolokomotīvju salīdzinoši lielāko jaudu. “Tikai pie šāda nosacījuma viss šis projekts varētu salikties kopā un tam būtu kāda ekonomiska atdeve,” norādīja Bremze.
Tomēr projektam ir arī daudz aizstāvju. Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā prognozē, ka elektrifikācija var veicināt kravu piesaisti no Baltkrievijas. Turklāt arī “Latvijas dzelzceļā” no plāniem negrasās atkāpties. “Mēs nevaram katru reizi, kad ātrā kaut kas notiek skriet un uzreiz padoties, šobrīd nav šīs kravas, kaut kad viņas būs atpakaļ (..),” pauda Strakšas.
“Latvijas dzelzceļā” norāda – tas ir arī veids, kā pateikt – tranzīts paliek viens no Latvijas tautsaimniecības pamatiem. Taču bez elektrifikācijas tas neesot iespējams. Turklāt, ja to neizdarīs šobrīd par Eiropas naudu, vēlāk nāktos visu finansēt pašiem. Ņemot vērā riskus, deputāti sola šim projektam seko līdzi pastiprināti. Tiesa, lielākoties tas jau būs nākamās Saeimas uzdevums, jo projekta īstenošana praksē sāktos ne ātrāk, kā šī gada beigās.
Ziņots, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmās kārtas plānotās izmaksas pārsniedz pusmiljardu eiro. Projektam paredzētais Kohēzijas fonda finansējums pārsniedz 346 miljonus eiro.
Taču "Eurostat" nāca klajā ar atzinumu, ka 120 miljonu ieguldīšana valstij piederošā AS "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanā atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Līdz ar to projekta posma apjoms varētu tikt samazināts. Lēmums par vairāk nekā pusmiljardu eiro vērtā projekta turpmāko likteni valdībai jāpieņem līdz šā gada beigām.
Ar mudinājumu atlikt projekta īstenošanu iepriekš klajā nāca „Baltijas asociācija – tranzīts un loģistika”.
