Aktuāli

SPRK pārstāvis Andrejs Dombrovskis par konferenci saistībā ar viesabonēšanu ES

Aktuāli

LTVC vadītāja Ingūna Gulbe par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem

Turpinās strīdi ap kopbraukšanas regulējumu

Nerimst strīdi ap kopbraukšanas regulējumu; «Taxify» turpina draudēt pamest Latviju

Saeimas Tautsaimniecības komisija šodien vērtēs Satiksmes ministrijas izstrādātos noteikumus pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili. Jaunie noteikumi attieksies uz tādām kompānijām kā „Taxify” un „Uber”, kas piedāvā privātpersonām pasažierus pārvadāt ar personīgajiem auto. Noteikumi izsaukuši pamatīgu kritiku. „Taxify” pārstāvji stingro prasību dēļ draud pēc noteikumu spēkā stāšanās pamest Latviju.

"Vienkārši uzskatu to kā iespēju papildus nopelnīt. Tas nav mans pamatdarbs. Vienkārši ziemas laikā man ir diezgan daudz brīva laika," - tā saka „Taxify” šoferis, kurš vēlējās palikt anonīms. Autovadītājs stāsta, ka ar „Taxify” sācis sadarboties pirms pusgada. Nopelnīt varot aptuveni 10 eiro stundā, taču puse no tā aizejot degvielai, sociālajām iemaksām un komisijai „Taxify” aplikācijai. Darbu ieteicis paziņa, un šobrīd viss apmierinot, tomēr visdrīzāk no rūpala būs jāatsakās, ja no 1. marta stāsies spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas prasīs katram „Taxify” šoferim reģistrēties kā uzņēmumam, saņemt divas licences un reģistrēties vadītāju reģistrā.

"Es to nevaru uztvert kā pamatdarbu, saprotiet, tāpēc es neesmu gatavs strādāt visu dienu. Ja mēs runājam par divām trim stundām dienā, tad vienkārši nav jēgas reģistrēties un tā tālāk. Tātad nestrādāšu,'' paziņo šoferis.

Strīdīgos noteikumus izstrādājusi Satiksmes ministrija, pamatojoties uz Saeimas pērn pieņemtajām izmaiņām Autopārvadājumu likumā. Deputātu mērķis bija legalizēt kopbraukšanu. Tas nozīmē, ka pasažierus par samaksu drīkstētu pārvadāt jebkurš autovadītājs, nevis tikai taksisti. Taču

Satiksmes ministrijas noteikumi likuma piemērošanai izrādījušies tik strikti, ka „Taxify” pat varētu pamest Latviju.

Kā norāda „Taxify” pārstāvis Latvijā Juris Krūmiņš, šobrīd ar aplikāciju pārsvarā strādā taksometri, taču uzņēmuma mērķis ir virzīties uz kopbraukšanas principu. Tomēr birokrātiskās barjeras, visdrīzāk, piepelnīties gribētājiem liks atmest „Taxify” ar roku.

"Nesaprotamu apstākļu dēļ fiziska persona nevar reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā par pašnodarbināto personu un maksāt nodokļus no saviem ienākumiem. Ir jāreģistrē obligāti uzņēmums, kas ir papildu slogs. Tālāk ir jāsaņem licence uzņēmumam. Kad ir saņemta licence uzņēmumam, tad ir jāsaņem licence vēlreiz automašīnai. Turklāt, lai saņemtu šo licenci, ir nepieciešams iemaksāt [avansā] valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 130 eiro apmērā. Tātad tās izmaksas ir ievērojami lielas, un vadītājiem vairs nebūs intereses piestrādāt brīvajā laikā un pārvadāt pasažierus, lai gūtu papildu ienākumus," klāsta Krūmiņš.

Jaunie noteikumi šoferiem gan nav galvenais iemesls „Taxify” draudiem pamest Latviju – visgrūtāk izpildāmas esot prasības pašai aplikācijai par datu glabāšanu Latvijā, turpina Krūmiņš:

"„Taxify” darbojas 25 valstīs, un nevienai valstij nav šādas prasības. Mēs visus datus glabājam vienā valstī – Vācijā, kur atrodas mūsu serveri. Tā dara visi globāli uzņēmumi. Viņi neglabā datus katrā valstī atsevišķi, jo tas ir ļoti sarežģīti. Lai mēs to tagad darītu, būtu jāpārtaisa visa platformas arhitektūra, ko mēs noteikti nedarīsim Latvijas dēļ."

Vīlies Satiksmes ministrijas izstrādātajos noteikumos ir arī deputāts Edvards Smiltēns, pēc kura iniciatīvas vispār sākta diskusija par kopbraukšanu. Viņš sākumā cerēja, ka šī joma būs iespēja piepelnīties, piemēram, studentiem, taču ministrijas prasības ideju norakstījušas.

"It kā ieviešam modernu lietu, bet smalki, ļoti niansēti ar dažādiem noteikumiem un birokrātiskiem šķēršļiem faktiski mēģina padarīt šo ideju par pilnīgi bezjēdzīgu. Viņi mēģina šo kopbraukšanas ideju ietērpt regulējumā, kas mats matā atbildīs regulārajai taksometru nozarei. Tad loģiski būs jautājums: bet kāda ir starpība – taksometri vai šī kopbraukšana? Ja jau nav starpības, tas ir viens un tas pats. Tas ir tas stratēģiskais mērķis un taktika, kādā veidā viņi šobrīd iet uz priekšu," saka Smiltēns.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns gan uz šo lietu skatās citādi. Viņš uzsver, ka ministrijas izstrādātie noteikumi atbilst tiem likuma grozījumiem, ko apstiprinājusi Saeima. Turklāt ar šiem grozījumiem netiekot ieviesta kopbraukšana, bet gan regulēts veids, kā komersanti pārvadā pasažierus. Tāpēc arī prasības šoferiem ar privātajiem auto ir tādas pašas kā taksistiem, kaut vai šoferis pasažierus vadās vien dažas stundas nedēļā, uzsver Vectirāns:

"Domājat, ka, teiksim, konditoram nebūtu jābūt ar veselības pārbaudi, ja viņš ceptu tikai divas maizītes? Taču arī vajadzētu. Arī šajā likumā, izstrādājot šo likumprojektu, Satiksmes ministrija nepārtraukti norādīja, ka šis ir profesionālās darbības likums, un šo likumu attiecina uz profesionālu darbību – kravu un pasažieru pārvadājumiem."

Tikmēr datu atrašanās Latvijā ir Valsts ieņēmumu dienesta izvirzīts nosacījums. Dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine stāsta, ka tas ir vajadzīgs, lai VID datiem vieglāk varētu piekļūt. Citādi gadījumā, ja uzņēmums brīvprātīgi informāciju nesniegs, VID nāktos datus pieprasīt caur garo starptautiskās sadarbības mehānismu. Kārkliņa-Ādmine gan uzsver, ka noteikumi vēl nav apstiprināti, un tādēļ iespējamas arī izmaiņas:

"Mēs arī savā starpā modelējam iespējamos variantus, kāda ir šī, piemēram, datu kopa, kura būtu obligāti jāuzglabā šim uzņēmumam, un kāda faktiski nav nepieciešama. Līdz ar to, ņemot vērā, ka šis regulējums vēl nav pieņemts, es negribētu apgalvot, ka mēs pilnībā uzstājam uz šīm prasībām."

Kopbraukšanas noteikumus vēl apspriedīs deputāti Saeimas Tautsaimniecības komisijā, taču par noteikumu apstiprināšanu lems valdība.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti