Ārvalstnieku jeb nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās veido jau gandrīz pusi no visiem ieguldījumiem un turpina pieaugt. Nākamgad paredzēts samazināt nodokļus starptautiskiem holdingiem, kas vēl vairāk var pavērst ārzemnieku naudas plūsmas Latvijas virzienā. No vienas puses, tas paver iespējas Latvijai nostiprināties kā reģionālajam finanšu centram un vairot labklājību, no otras puses - nerezidentu nauda ir saistīta ar paaugstinātu risku.
Nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās sasnieguši jau gandrīz sešus miljardus latu un turpina pieaugt. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis norāda, ka nerezidentu apkalpošana veido 1,7 procentus no Latvijas tautsaimniecības un ir loģisks veids, kā izmantot mūsu ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības. Zakulis prognozē, ka nerezidentu noguldījumi tuvākajā laikā varētu pieaugt, jo tie lielākoties nāk no Krievijas un bijušās NVS valstīm, kurās atšķirībā no Eiropas nav vērojama recesija. Turklāt nestabilitāte Eiropas dienvidos liek noguldītājiem domāt par līdz šim tik pievilcīgajā Kiprā izvietoto līdzekļu pārvietošanu uz drošāku zemi. Finanšu ziņu aģentūra "Bloomberg" pat Latviju nodēvējusi par Šveices tipa noguldījumu centru, uzsverot, ka laikā, kad no Kipras aizplūduši vairāki desmiti miljardu eiro nerezidentu noguldījumu, Latvijā šā gada pirmajā pusē klāt nācis gandrīz miljards eiro. Turklāt no nākamā gada plānots atcelt nodokļus starptautiskiem holdingiem, kas Latviju varētu padarīt vēl pievilcīgāku. "Prime Consulting" pārstāve Tatjana Lutinska stāsta, ka jau tagad ārvalstu investori interesējas par šo iespēju.
Taču nerezidentu naudas piesaiste ir saistīta ar papildu riskiem un daudziem atmiņā ir "Parex banka", kura aktīvi strādāja ar nerezidentiem. Banku uzrauga vadītājs uzsver, ka tagad ar nerezidentiem strādājošām bankām tiek izvirzītas daudz augstākas likviditātes un kapitāla pietiekamības prasības. Vēl viens papildu risks ir mēģinājumi caur Latvijas bankām atmazgāt netīro naudu, kas var izraisīt starptautisku skandālu un kaitēt Latvijas reputācijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu integritātes daļas vadītājas Daina Vasermane norāda, ka bankas regulāri tiek pārbaudītas un, ja tās nespēj sniegt informācijas par klientu naudas izcelsmi, arī sodītas. Turklāt nerezidentu naudas legalitātes kontrole valsts budžetam nekādus izdevumus neprasa. Taču, tā kā ārvalstu holdingiem ir paredzēti nodokļu atvieglojumi, tiešā veidā nerezidenti arī nepapildina valsts budžetu. Nodokļu eksperts Jānis Zelmenis atgādina, ka netiešā veidā ieguvējs ir arī valsts budžets.
Latvijā ar nerezidentiem strādā 14 bankas un eksperti prognozē, ka nākotnē to skaits pieaugs.
