Īstenības izteiksme 15 minūtēs

5G mobilie sakari: revolūcija un vai ES ir pamats uztraukties par atpalicību?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rietumāfrikas bēgļi Sicīlijā - pazuduši sistēmā

Latvija zaudē pievilcību investoru acīs, ātru risinājumu šai problēmai neredz

Neredz ātru risinājumu, kā Latvijai atgūt pievilcību investoru acīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma rādītāji nav iepriecinoši – spriežot pēc datiem par ekonomikas izaugsmi šā gada pirmajos ceturkšņos, šogad tā būs ievērojami zemāka nekā prognozēts vēl šā gada pirmajā pusē. Skaitļi, kas raksturo ārvalstu un vietējās investīcijas Latvijas tautsaimniecībā un jaunu darbavietu radīšanā, nepārprotami liecina, ka uzņēmēji ir noskaņoti pesimistiski un gaida labākus laikus.

"Joprojām tas investīciju pieaugums ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet, ja skatāmies šā gada rezultātus, protams, bija nepatīkams pārsteigums, ka investīciju apjoms samazinājās," saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotības").

Situācija nudien nav patīkama, jo, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā nevis pieaug, bet sarūk. Arī vietējie uzņēmumi ir piebremzējuši ar jauniem ieguldījumiem. "Pašu pamatkapitāla veidošanās ir praktiski visur samazinājusies, ir mazāk būvētas mājas, mazāk iepirktas iekārtas," teica ekonomikas ministrs.

Arī ģeopolitiskās situācijas dēļ 

Latvija gan nav unikāla, jo, kā pētot statistiku, secinājis Valsts kancelejas konsultants Jānis Hermanis, investīciju piesaistes jomā grūtus laikus piedzīvo ne tikai Latvija.

Raksturojot situāciju, viņš saka: "Ārvalstu investīcijas Latvijā šobrīd ir stāvošas vai ar nelielu lejupslīdi, ko galvenokārt ietekmē investīciju samazinājums finanšu nozarē. Taču jāatzīmē, ka līdzīgs samazinājums ir arī Lietuvā. Tāpat jāatzīmē, ka arī Igaunijā investīciju kopapjoms šobrīd nepieaug. Līdz ar to mēs nevaram runāt par kaut kādu īpašu problēmsituāciju Latvijā, ir runa par Baltijas reģionu.

Mēs varam nojaust, ka investori šeit saskata kaut kādus ģeopolitiskos riskus un pastāv zināma nenoteiktība, kas viņus attur. Un līdzīgi arī Eiropai, kas nav Baltija, šobrīd ir grūtības ar investīciju piesaistīšanu," teica Hermanis.

Tam ir vairāki iemesli, tostarp vēl arvien zemās publiskā sektora investīcijas, kuru pieaugumu bremzē parādu nasta, ko Eiropas valstu valdības uzaudzējušas globālās ekonomiskās krīzes laikā. Savu lomu šeit spēlē gan demogrāfija, gan migrācijas krīze, gan karadarbība Ukrainā un pieaugošās bažas par drošības situāciju Eiropā.

Ietekmē arī politiskie notikumi

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists Igors Kasjanovs spriež: "Bieži ir tā, ka mēs nenovērtējam šo faktoru, jo, ja tu iesi runāt ar uzņēmēju, viņš tev teiks: „Pieprasījums, darbinieku trūkums, nodokļi". Ģeopolitika nav tā lieta, par ko uzņēmēji parasti runā. Arī viņi domā par savu tēlu, negrib pozicionēties, ka baidās ģeopolitisko satricinājumu dēļ."

To, ka ārvalstu investori kļūst piesardzīgāki ģeopolitiskās situācijas dēļ, var ne tikai nolasīt starp rindiņām, bet arī skaidri redzēt atsevišķās nozarēs, piemēram, transporta jomā.

"Viena lieta ir starp rindiņām, bet ir atsevišķas nozares, kur šīs lietas ir pavisam skaidras, kaut vai tā pati transporta nozare. Krievija laiku pa laikam atgādina, ka ilgi vairs šādu sadarbības modeli neturpinās. Kāda tad var būt runa par investīcijām, ja lielākais partneris saka, ka viņš plāno kaut ko darīt citādi. Protams, ģeopolitikai ir liela nozīme," teica Kasjanovs.

Savu iespaidu uz investoru noskaņojumu atstāj dažādi politiski satricinājumi, piemēram, "Brexit", iedzīvotāju noskaņojums, politiski paziņojumi, atzīst ekonomists Kasjanovs:

"Politiskie notikumi ir pacēluši mazliet tādu protekcionisma vilni un arī investori to redz. Jā, protams. Investoriem ir šobrīd ļoti uzmanīgi jālavierē, jāsaprot gan mērķa valsts nodomi, gan savas valsts nodomi un tas, kāda būs politika nākotnē."

Valdībai neglaimojoši secinājumi

Taču attiecībā uz Latviju investoru noskaņojumu, visticamāk, ietekmē arī citi faktori, uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka. Viņaprāt, pārliekam satraukumam par ārvalstu investoru aiziešanu no Latvijas pagaidām nav pamata.

"Pesimismu ir izraisījusi šī gada pirmā pusgada tendence, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu neizskatās pārāk labi. Bet tas nenozīmē, ka gada griezumā tā tas arī paliks.

Bet tas, ka uzņēmēji un ārvalstu investori ir pievērsuši uzmanību dažādām uzņēmējdarbības vides problēmām, tas ir skaidrs," teica Sauka.

Sauka, gatavojot Ārvalstu investoru padomes Sentimenta indeksu, kurā savu vērtējumu par investīciju vidi Latvijā izteikuši vairāk nekā 30 Latvijā strādājoši ārvalstu investori, kas pārstāv dažādas nozares, nonācis pie secinājumiem, kas neglaimo valdībai:

"Uz jautājumu, vai investīciju vide Latvijā ir uzlabojusies pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, mēs lūdzām ielikt atzīmi kā skolas laikā.

Diemžēl ārvalstu investori ir ielikuši valdībai divnieku. Tas nozīmē, ka uzlabojumi ir pavisam mazi.

Mēs arī jautājām, vai ārvalstu investori uzskata, ka valdība ir pildījusi solījumus, kas tika doti iepriekšējās augsta līmeņa tikšanās laikā. Tur atzīme bija 2,3 no pieci. Tātad mazliet virs divnieka," teica Sauka.

Rūp problēmas arī citās jomās

Par daudzām no investoru minētajām problēmām, piemēram, saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, nodokļu likumu un uzņēmējdarbības vidi regulējošo normatīvo aktu pārlieku biežo mainību, patiešām runāts jau ilgāku laiku.

Latvijā jau strādājošie ārvalstu investori ar bažām raugās ne tikai uz uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu, bet arī uz situāciju demogrāfijā, izglītības un veselības aprūpē. Skaidrojot iemeslus, kādēļ tā, Kasjanovs no Latvijas Bankas saka:

"Ja ārvalstu investors nāk iekšā, viņš šeit nenāk uz vienu vai diviem gadiem, viņš šeit nāk iekšā uz pilnu ciklu, būvē rūpnīcu un vēlas to amortizēt.

Līdz ar to jautājums ir par ilgtermiņa lietām: kāda ir izglītība, kāda ir darbaspēka prasmju un spēju atbilstība viņa pieprasījumam un, protams, arī veselības jautājums."

Attiecīgi arī ilgstoša neieklausīšanās investoru ieteikumos, kas šķietami skar jomas, kam pirmajā acu uzmetienā it kā nav tieša sakara ar ārvalstu investīcijām, atstāj negatīvas sekas. Proti, tiek nodarīts kaitējums valsts reputācijai, jo gan esošie investori, gan tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nolēmuši Latvijā tomēr neinvestēt, savos novērojumos dalās ar citiem potenciālajiem investoriem. Un šie novērojumi nebūt ne vienmēr ir glaimojoši.

"Reputācija ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, biznesā tas ir ļoti svarīgi. Un, kad mēs runājam par jaunu investoru piesaisti, protams, viņi izpēta mūsu likumdošanu, mūsu nodokļu likmes, bet viņi runā arī ar tiem investoriem, kas šeit jau strādā, interesējas, kā viņiem iet. Un, protams, runā arī ar tiem, kas šeit nav atnākuši. Tādēļ reputācijas jautājumi ir ļoti sāpīgi," uzsver Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Marta Jaksona.

 

Bažas arī par mazo izaugsmi

Negatīvu ietekmi ne tikai uz ārvalstu, bet arīdzan uz vietējo kompāniju gatavību turpināt ieguldījumus atstāj ne tikai ilgstoša problēmu ignorēšana un ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās, bet arī pavisam konkrēti notikumi, kas vairo nenoteiktības sajūtu, atzīmē Valsts kancelejas konsultants Jānis Hermanis.

"Nervozitāte ir par to, ka izaugsme ir maza. Tempiem nav jākrīt, arī tad, ja tie ir ļoti mazi, uzņēmēji jau sāk bīties. Un fonā mums visu laiku ir kaut kādas negatīvas ziņas.

2013. gadā bija "Liepājas metalurgs”, 2014. gadā – Krievijas sankcijas sākās, dzelzceļš, ostas, tranzīts, tagad ir Eiropas fondu pārrāvums. Fonā visu laiku ir ziņas par kaut kādiem šokiem," teica Hermanis.

Protams, nebūt ne visus potenciālos investorus biedē saspringtā ģeopolitiskā situācija, neparedzamā nodokļu politika, tiesībsargājošo iestāžu nespēja ātri izmeklēt ekonomiskos noziegumus un augstais ēnu ekonomikas līmenis.

Ārvalstu tiešās investīcijas raksturojošie skaitļi liecina, ka, kamēr tādu valstu kā Norvēģija un Zviedrija investīciju apjoms samazinās, Krievijas investori šeit jūtas apmierināti.

Hermanis, analizējot statistikas datus, secinājis: "Salīdzinoši stabils ir Krievijas investīciju īpatsvars, arī tādu valstu īpatsvars, zem kurām, visticamāk, arī ir Krievijas investori. Piemēram, Kipra, Nīderlande, citas nelielas valstiņas, par kurām ir skaidrs, ka tas nav šo valstu vietējais kapitāls."

Rietumvalstu investīciju saglabāšana un piesaistīšana Latvijai ir svarīga ne tikai no tautsaimniecības attīstības viedokļa vien.

"Mums ir svarīgi šīs investīcijas saglabāt, sevišķi no rietumvalstīm, jo tas savā ziņā ir mūsu drošības garants. Šajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir līdzīgi kā NATO prasība par 2% IKP aizsardzībai. Tāpat arī ārvalstu investīcijas no rietumvalstīm ir mūsu drošības garants, jo, ja viņu nauda ir šeit, viņu kapitāls ir šeit, tad, protams, viņi ir ieinteresēti, lai šeit būtu stabilitāte," uzskata Hermanis.

Būtiski izveidot infrastruktūru

Ko tad īsti iesākt? Atsevišķas nozares, tādas kā, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozare vēl arvien ir pievilcīgas ārvalstu investoriem. Šogad notikuši vairāki vērienīgi darījumi, kas apliecina, ka investoru acīs pievilcīga šķiet arī mazumtirdzniecība.

Triju tirdzniecības centru – "Riga Plaza", "Domina Shopping" un "Azur" pārdošanas darījumu kopējā summa vien pārsniedz 180 miljonus eiro.

Tomēr, vērtējot situāciju kopumā, tā nav iepriecinoša. Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Marta Jaksona spriež, ka

pēdējos gados Latvija zaudējusi vienu no kādreizējiem konkurētspējas stūrakmeņiem: "Mēs varējām diezgan vienkārši konkurēt ar zemām darbaspēka izmaksām."

Tagad būtu nepieciešams ne tikai domāt par Latvijas vietu dažādos konkurētspējas indeksos un jau zināmo ieteikumu iedzīvināšanu, bet arīdzan par jaunu investīciju piesaistes stratēģiju.

Valdības rīcības plānā pausta apņemšanās turpmāko divu gadu laikā izveidot vienotu starptautiski konkurētspējīgu lielo investīciju projektu portfeli lielajiem investoriem un definēt stratēģiskās nozares. Vērtējumi par to, vai tas vairotu Latvijas pievilcību, dalās. Ekonomisko norišu analizētāji sliecas domāt, ka tomēr ne.

"Būtiski ir izveidot infrastruktūru plašā nozīmē. Ne tikai ceļus un komunikācijas, ko mēs tradicionāli saprotam ar infrastruktūru, bet arī likumdošanas rāmi, veicinošu nodokļu politiku un darbaspēka piesaistīšanu, tāda veida infrastruktūru, kas ļauj biznesam attīstīties. Un viss, tur nav ko jaukties iekšā.

Nevajag nekādas prioritātes, nekādus speciālus atbalstus," teica Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Interesē Ziemeļvalstu investori

Tikmēr Ekonomikas ministrijā ir izveidota Investīciju nodaļa un ekonomikas ministrs Ašeradens sola, ka mainīsies arī potenciālo investoru meklēšanas metodes. "Mēs mainām investīciju stratēģiju no tās oportūniskās, ka mēs mēģinām atrast visā pasaulē kādu, kam tas varētu interesēt. Mēģināsim saprast precīzi, no kurām valstīm mēģināt piesaistīt investīcijas. Tas, kas mūs interesē, ir mūsu reģiona valstis, Ziemeļvalstis."

Šis esot tikai viens no veidiem, kā plānots izrauties no esošās stagnācijas. Vaicāts par valdības mērķiem, Ašeradens saka:

"Mūsu galvenais mērķis ir atgriezties ar investīcijām 2015. gada līmenī. Protams, tas ir ļoti optimistisks mērķis.”

Latvijas valdības iespējas ietekmēt ģeopolitisko situāciju, protams, ir visai nelielas. Arī neviens no šķēršļiem, uz ko norāda kā vietējie, tā ārvalstu investori, nav novēršams rīt uz pusdienlaiku.

Taču iemesli, kādēļ pie tā būtu jāstrādā, ir nopietni, sevišķi tādēļ, ka arvien skaļāki kļūst brīdinājumi par to, ka Eiropas Savienības fondu injekcijas Latvijas ekonomikā var apsīkt jau pēc dažiem gadiem. Tad Latvijas konkurētspēja privāto ieguldījumu piesaistē kļūs kritiski svarīga.

Ir arī citi iemesli, kādēļ investoru paģērētās reformas nevajadzētu novilcināt. Proti, ieguvēji no izglītības, veselības aprūpes un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas būs visi Latvijas iedzīvotāji, ne tikai tie, kas varētu strādāt investoru izveidotajās darbavietās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti