Valdības izraudzītais bankas "Citadele" pircējs ASV fonds "Ripplewood holding" valdībai pieprasījis būtisku atlaidi - no iepriekš solītajiem 113 miljoniem eiro sava piedāvājuma cenu samazinot līdz 63 miljoniem. Tas tika pamatots ar zināmu nelikviditāti.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzsver - problēmu „Citadelei” nav. "Godīgi sakot piektdien izskanējušais termins „nelikviditāte” ir mūsdienu žurnālistikas jaunums. Tas ir tas, ko nelieto finanšu pasaulē," saka FKTK padomes priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
FKTK vadītājs uzsver, ka bankas pamatkapitāls ir viens miljards eiro. Arī likviditātes rādītāji būtiski pārsniedz normu.
"Tie ir tirgošanās elementi un būtu dīvaini, ja šāda veida darbības nesekotu. Tātad ir ļoti pateicīgs moments, lai potenciālie investori varētu izvirzīt šādas šaubas vai papildus prasības," skaidro banku eksperts Andris Nātriņš.
Nātriņš pieļauj, ka fonda arguments par nelikviditāti varētu būt saistīts ar kredītiem, ko banka izsniegusi ražotājiem, kuru eksporta tirgi ir Krievijā.
Pašreizējā situācijā, tas ļauj prasīt atlaides, argumentējot, ka šiem kredītiem, kā potenciāli nedrošiem jāveic uzkrājumi, paredzot tam zināmas investīcijas.
Premjere gan norāda, ka iespēju samazināt cenu paredzējuši visi investori, kas nonākuši galīgajā atlasē.
„Es neredzu būtiskas cenu atšķirības. Arī iepriekšējais investors saistošajā piedāvājumā prasīja slieksni - minimālo un maksimālo no minētās cenas. Cena ir viens kritērijs, bet otrs ir finanšu tirgus dažādošana un reputācija. Visi tie ir jāņem vērā pieņemot lēmumu,” saka Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").
Ar ko varētu noslēgties sarunas bankas „Citadele: potenciālo pircēju un pārdevēju vidū, aizvien nav zināms. Iespējams, „Ripplewood holding" piedāvātās zemās cenas dēļ valdība no šī piedāvājuma varētu atteikties, priekšroku dodot kādam citam, iepriekšējās kārtās atsijātajam. Tādā gadījumā par reālāko varētu kļūt Krievijas uzņēmējs un AS „Latvijas Balzams” pastarpināts īpašnieks Jurijs Šeflers.
To, ka šāds scenārijs varētu tikt īstenots, neizslēdz Nātriņš, tomēr Straujuma uzsver, ka valdība, visticamāk, bankas pircēju nemainīs: „Es neredzu iespēju nomaiņai, jo šeit jāskatās ko saka ERAB, kas piekrīt sadarboties tikai ar izraudzīto investoru. ERAB izietu ārā no saviem 25%, ja parādās investors, kam viņi neuzticas.”
„Es nedomāju, ka mēs varētu nomainīti investoru. Drīzāk mums tad jāļauj Eiropas Komisijai pārdot. Es nedomāju, ka tas ir labākais,” saka premjere.
Kāds lēmums tiks pieņemts valdības sēdē, šobrīd prognozēt ir grūti. ZZS lēmumu "Citadeles" lietā uzticējusi pieņemt saviem ministriem sēdes laikā daudz precīzāk iepazīstoties ar sagatavoto informāciju. Savukārt Nacionālā apvienība aizvien vēlas meklēt iespēju „Citadeles” saglabāšanai valsts īpašumā vai arī pārdošanai par lielāko cenu pircējam, kam ir skaidri zināmi labuma guvēji.
