Nepieejamo datu dēļ Valsts kontrolei grūtības revidēt veselības budžetu

Tā kā veselības nozarē darbojas princips “nauda seko pacientam”, Valsts kontrolei (VK) nav pieejama informācija par pacientam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem. Bez šiem pacientu dati neesot iespējams gūt pilnīgu pārliecību, vai nozarei piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti tiesiski, informē Valsts kontrole.

Ārstniecības iestādes par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem katru gadu kopumā no valsts budžeta saņem ievērojamus finanšu līdzekļus (piemēram, 2014. gadā – tuvu 610 miljoniem eiro). VK uzdevums ir pārbaudīt valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību un likumību, sniedzot neatkarīgu vērtējumu.

Taču veselības nozarē, kur darbojas princips “nauda seko pacientam”, VK, veicot revīzijas, nav pieejama informācija par pacientam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem jeb pacientu dati.

Bez šiem datiem VK nav iespējams gūt pilnīgu pārliecību, vai nozarei piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti tiesiski, ekonomiski un efektīvi.

VK norāda uz Veselības ministrijas (VM) argumentu, ka budžeta izlietojuma pārbaudes jau tiek veiktas nozares iekšienē un tāpēc nav nepieciešams veikt neatkarīgas ārpusnozares kontroles. Taču VK uzskata, ka šāda ministrijas nostāja nevairo sabiedrības uzticību veselības nozarei kopumā. Tāpat ministrija uzsverot, ka nozarē aktuālās problēmas ļaus atrisināt tikai valsts budžeta finansējuma palielinājums, tomēr VK norāda, ka ir jāpārliecinās arī par esošo resursu efektīvu izmantošanu.

Valsts kontrole skaidro, ka, iegūstot pacientu datus par pakalpojuma saņemšanu, būtu iespējams, pārbaudīt, vai Nacionālā veselības dienesta veiktā samaksa ārstniecības iestādei par sniegto pakalpojumu pacientam atbilst normatīvo aktu prasībām un faktiski ārstniecības iestādes izlietotajiem līdzekļiem. Tāpat varētu noskaidrot, vai valsts finansēto veselības aprūpi un valsts kompensējamās zāles ir saņēmušas tās personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem tās bija paredzētas.

Tas arī ļautu pārliecināties, vai no pacientiem netiek nepamatoti iekasēta papildu samaksa par valsts finansēto veselības aprūpi, tai skaitā, vai no pacientiem, kuri pēc slimības diagnozes ir atbrīvoti no pacientu iemaksas par pakalpojumiem, netiek iekasētas pacienta iemaksas un ārstēšanās izdevumi. Tāpat varētu pārbaudīt, vai veselības nozarē izveidotās informācijas sistēmas un reģistri par pacientiem ir pilnīgi un satur patiesu un aktualizētu informāciju.

VK uzskata, ka budžeta palielināšana veselības nozarei tās problēmas neatrisinās, ja vienlaikus ierobežotā finansējuma apstākļos netiks veiktas aktivitātes finanšu efektīvākai izlietošanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti