Nepatīkamu pārsteigumu iedzīvotājiem sagādā kodu kalkulatoru cenas bankās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Nepatīkamu pārsteigumu iedzīvotājiem dažkārt sagādā kodu kalkulatoru cenas bankās. Par vienu kodu kalkulatoru var nākties atdot arī 20 eiro. Tas pārsteidzis kādu iedzīvotāju, kas vērsās Latvijas Radio.

Nepatīkamu pārsteigumu iedzīvotājiem dažkārt sagādā kodu kalkulatoru cenas bankās
00:00 / 04:07
Lejuplādēt

Vairums banku atsakās no kodu kartēm, jo no septembra stājas spēkā Eiropas Savienības prasības pēc lielākas drošības autentifikācijas rīkos, piemēram, piekļūstot internetbankai. Cilvēkiem, kuri nevar vai nevēlas izmantot lietotni savā viedtālrunī, daudzas bankas izvēlējās piedāvāt kodu kalkulatorus. Šo iespēju gan izmanto mazākums klientu.

Ar savu neizpratni par dārgo kodu kalkulatoru Latvijas Radio vērsās kāda klausītāja. Viņa ir "Swedbank" kliente. Sākumā atradusi informāciju mājaslapā, tad zvanījusi uz banku. Viņa vēlējusies kodu kalkulatoru ar lielākiem cipariem un ekrānu. Tas maksā 20 eiro. Mazāks kodu kalkulators maksātu sešus eiro. Sieviete bijusi pārsteigta par šādām cenām. Lietotne viedtālrunī ir bezmaksas.

"Tas nav nekāds ne peļņas projekts, nekas, jo, piemēram, par "Smart-ID" tāpēc jau arī nauda netiek prasīta, tāpēc ka nav jau par ko prasīt. Mēs neko neizsniedzam. Mēs tikai ļaujam izmantot šo infrastruktūru, lai varētu aktivizēt pieejas iespējas. Savukārt par kodu kalkulatoriem - tās ierīces maksā tik, cik tās maksā," stāsta "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

Krops skaidro, ka pastāv dažādi atvieglojumi, piemēram, pensionāriem un jauniešiem. Atsevišķi kodu kalkulatori ar skaņas funkciju pieejami vājredzīgiem cilvēkiem. Sieviete, kas vērsusies Latvijas Radio, gan neietilpst šajās cilvēku grupās, taču 20 eiro ir liela summa.

"Es ieteiktu viņai vai nu aizbraukt līdz tai filiālei vai vismaz sazvanīt un vienoties par individuālu risinājumu tāpēc, ka nekas nenotiek tikai tā, kā uzrakstīts balts uz melna. Vienmēr mēģina atrast cilvēciskos faktorus un kaut kādā veidā atrast risinājumu. Jo galvenais mērķis jau ir, lai tas klients būtu sagatavots pārejai, lai viņš būtu sagatavots tam, ka viņš spēj tikt savā internetbankā un viņam nebūtu pēc 9. septembra jābrauc uz filiāli piespiedu kārtā, jo tas nav ne mums izdevīgi, ne klientam," atzīst Krops.

Arī citās bankās stāsta par individuālu pieeju un atšķirīgām cenām dažādām klientu grupām. Piemēram, "SEB banka" arī piedāvā vairāku veidu kodu kalkulatorus. „Vieni ir inovatīvi un plānāki kodu kalkulatori, ko var viegli ievietot makā un nēsāt līdzi. Savukārt otri ir lielāka izmēra kalkulatori ar pogām, ko ir vieglāk izmantot senioriem. Šobrīd tiem arī ir cena 9 eiro. Tie, kas ir tie plānākie, inovatīvie, tie ir 20 eiro," norāda "SEB bankas" pārstāve Elīna Neimane. Tāpat cilvēkiem ar invaliditāti piemērotus kodu kalkulatorus izplatot atsevišķi sadarbībā ar biedrībām.

Savukārt bankā "Luminor" šobrīd pieejams tikai viens kodu kalkulatoru veids. Ierīce maksā 18 eiro. Taču ar klientiem individuāli runā un saprot vajadzības, skaidro "Luminor" privātpersonu segmenta apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

"Mēdz būt arī situācijas, kad, klientiem atnākot pie mums uz vizīti uz klientu apkalpošanas centru, faktiski mēs secinām, ka klienti ikdienā nemaz neizmanto internetbanku, nemaz nav vajadzīgs klientiem mainīt kodu kartes uz kodu kalkulatoriem, jo klienti ikdienā izmanto tikai maksājumu kartes pirkumiem vai skaidras naudas izņemšanai. Tad nav obligāti šobrīd arī jāveic nekāds migrācijas process," akcentē Rudzītis.

Balstoties uz klientu vēlmēm, drīzumā arī "Luminor" plāno piedāvāt kodu kalkulatorus ar lielākiem cipariem.

Sūdzības saistībā ar kodu kalkulatoriem no cilvēkiem saņēmis arī Tiesībsarga birojs. Atšķirīgā laika posmā dažādās bankās birojs veicis pārbaudes. Biroja pārstāve Ruta Siliņa stāsta, ka pēdējo pārbaudījuši tieši "Swedbanku". Varot teikt, ka tas ir labais piemērs, kur daudz domājot par klientiem, tajā skaitā ar speciālām vajadzībām.

Vienlaikus Siliņa skaidro, ka bizness spējīgs pastāvēt tikai tad, kad tam ir klienti. Tādēļ Tiesībsarga birojā aicina cilvēkus iet un jautāt savai bankai, ko tā var piedāvāt konkrētajā unikālajā situācijā. Arī Siliņa aicina doties uz bankām un klātienē runāt par savām vajadzībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti