Savukārt Valdgales ugunsgrēka seku likvidēšanai valdība piešķīrusi 360 000 eiro, tostarp robežsardzei helikopteru izmaksām un ugunsdzēsējiem sadegušā inventāra nomaiņai.
“Kopējais apjoms, kas tiek kompensēts iekšlietu nozarei, ir 212 tūkstoši. Šeit ir arī tie izdevumi, kas radušies robežsardzei sakarā ar helikoptera iesaisti šajā notikumā. Runājot par ugunsdzēsējiem, viss atlikušais finansējums ir saistīts ar sadegušo ekipējuma daļu kompensēšanu,” skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.
Līdz ar to šogad valsts budžetā neparedzētiem gadījumiem atlikuši vien 4 no 45 miljoniem eiro.
Ministrijas no šogad piešķirtās naudas nav iztērējušas 15 miljonus. Finanšu ministrija rosinās līdzekļus neparedzētiem gadījumiem papildināt ar aptuveni 7,8 miljoniem no ministrijām iedalītās naudas, ko tās nav izlietojušas.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka “varam justies droši, jo mēs kontrolējam situāciju”.
“Nevienu gadu, vismaz pēdējos divus trīs, nav bijis tā, ka būtu pietrūkuši līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Ir jau prakse iestrādājusies, ka katru gadu kaut kādi līdzekļi paliek pāri, un tos ir svarīgi nevis notrallināt, bet izmantot lietām, kas var daļēji atvieglot nākamā gada budžetu. Šogad, protams, ir bijis īpašs gads, kad mums ir bijušas kompensācijas par lietavām, gan arī sausums un ugunsgrēki. Neskatoties uz to, ka ir bijuši trauksmaini vides apstākļi, līdzekļu neparedzētiem gadījumiem pietiek,” skaidroja ministre.
Otrdien valdība naudu piešķīrusi arī kādam patīkamam neparedzētam gadījumam - ceturto reizi šogad piešķirts pabalsts 8500 eiro apmērā par trīnīšu piedzimšanu.
Šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vēl plānots palielināt aizsardzības budžetu, lai ekonomikas pieauguma dēļ Latvijas aizsardzības tēriņi nenoslīdētu zem 2% no iekšzemes kopprodukta, ko paredz NATO saistības. Tam būs nepieciešami 5,7 miljoni eiro.
