Ačgārnības "Latvenergo" padomes nomaiņā satraukušas gan valdošās koalīcijas politiķus, gan labas pārvaldības ekspertus. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš pašlaik ir komandējumā Briselē, sociālajā tīklā "Twitter" paziņojis, ka ekonomikas ministra lēmumu uzskata par sasteigtu un nepamatotu. Premjers pieprasījis Nemiro sniegt skaidrojumu par notikušo. Neizpratni pauduši arī citu koalīcijas partiju pārstāvji.
Atlaistā padome, ministra ieskatā, bijusi pārāk pasīva jaunu tirgu iekarošanā un sadales tarifu samazināšanā. "Nav jautājums par viņu neizdarību. Te ir vairāk stāsts par aktīvāku darbību. Redzam, ka iepriekšējā periodā tas bija ne tik aktīvi, kā varbūt jaunajam ministram ir ambīcijas. Tādēļ es domāju, ka šis process jāpadara daudz dinamiskāks," sacīja Nemiro.
Konkrētus pārkāpumus ministrs neatklāj, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.
"Ir bijis dienesta ziņojums, no ministrijas. Es esmu viņu saņēmis, bet diemžēl saturu nevar izpaust, jo tas satur sensitīvu informāciju attiecībā uz koncernu," norādījis ministrs.
Viņš paudis cerību, ka arī premjers pēc iepazīšanās ar slepeno ziņojumu sapratīs nepieciešamību mainīt padomi.
Koalīcijas partneru un ekspertu neizpratni rada ne vien ministra sasteigtais lēmums par padomes nomaiņu Latvijas lielākajā uzņēmumā, bet arī ministra izvēlētās jaunās pagaidu padomes sastāvs.
Pagaidu padomē ekonomikas ministrs iecēlis savu padomnieku Pāvelu Rebenoku un biroja vadītāju Inesi Kublicku, kā arī Vēja enerģijas asociācijas valdes locekli Kristapu Stepanovu, AS "Rigensis Bank" valdes locekli Renāru Degro un mazpazīstamu mārketinga ekspertu Artūru Šnoriņu.
Jautāts, pēc kādiem kritērijiem atlasīti pagaidu padomes locekļi, Nemiro sacīja: "Kritēriji sekojoši – cilvēki tika izvirzīti no tādiem darbības virzieniem, kur viņi varētu būt lietderīgi."
Proti – finansists, jurists, zaļās enerģijas nozares pārstāvis, pārvaldības eksperts un mārketinga speciālists.
Nekādas prasības attiecībā uz pieredzi vai reputāciju ministrs neminēja. Bet no viņa teiktā noprotams – kandidāti meklēti draugu un paziņu lokā vēl pirms oficiāla lēmuma par padomes atlaišanu.
Eksperti uzsver – šādā veidā eksperimentēt ar Latvijas lielāko uzņēmumu nedrīkst.
"Ja ir iespējams šāda veidā noņemt nost padomi un ielikt kandidātus, par kuriem jautājums – vai viņi atbilstu tiem pašiem kompetences un profesionalitātes kritērijiem, kas bija esošajai padomei? Un tas vērtējums ir - diemžēl, nē. Šo jautājumu tā nevar atstāt. Viņš ir jāvērtē un jāvērtē arī ekonomikas ministra atbildība šajā sakarā. 2009. gadā padomes likvidēja ar lielu troksni, jo katrs, kuram nebija slinkums, lika tur iekšā savējos. Un būtībā šis ir pirmais gadījums kopš 2009. gada, kad kāds atļaujas izpildīt šādu vingrinājumu un ielikt lielākā, Latvijas vērtīgākā uzņēmuma padomē," sprieda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.
"Šobrīd absolūti tas nav argumentēts nedz par to, kādēļ tik steidzami šāda padome uz laiku ir jāieceļ, nedz arī īsti ir skaidrs, vai šo padomes locekļu atbilstība likumam un Ministru kabineta noteikumu prasībām ir pēc būtības izvērtēta," norādīja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.
Saeima nesen pieņēma grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz – no nākamā gada valsts uzņēmumu padomju locekļus atlasīs Pārresoru koordinācijas centrs, nevis attiecīgās nozares ministrs. Tātad Nemiro pasteidzies izveidot sev tīkamu padomi, kamēr vēl viņam ir tāda iespēja.
