Nelielajā konditorejā "Ineses tortes" Kuldīgas novada Rumbas pagastā izlolotā ideja, ka latviešiem tik ierasto kartupeli varētu izmantot arī saldajos ēdienos, cepot biskvītus un gatavojot krēmus, nu rezultējusies jau divu veidu tortēs. Bet līdz tam noiets divu gadu garš ceļš, sadarbojoties gan ar zinātniekiem, gan ar kartupeļu audzētāju.
"Brīžiem bija tiešām izmisums, jo kartupelim, starp citu, mainās ķīmiskais sastāvs – vasarā tas ir viens, rudenī tas ir nākamais, un ziemā – atkal ir cits. Tas bija lielākais izaicinājums un lielākās galvassāpes; mums arī receptēs ir tā, ka mēs nevaram vienas šķirnes kartupeļus izmantot visu gadu," atzina SIA "Ineses tortes" valdes locekle, konditormeistare Inese Goldmane.
Viņa atklāja, ka projekta laikā izstrādāts ap 80 recepšu tortēm, kēksiem, cepumiem – gan klasiskas, gan vegānas. Vegānās ir pirmās, kas nonākušas pie pircējiem. Tajās ir pat 50% kartupeļa.
Paralēli meklējumi notika arī Saldus novada Šķēdes pagastā esošajā zemnieku saimniecībā "Cīrulīši", divus gadus dažādos laikapstākļos un augsnes sastāvos pētot vairāk nekā 10 šķirņu. Nu apcirkņos no šī gada ražas jau ir ap 10 tonnu vislabāk novērtēto.
"Bija interesanti salīdzināt tās daudzās šķirnes un redzēt tādas, ko pats nekad neaudzētu tirgošanai; bija atklājums – dažas jaunas šķirnes, kas ir ievērības cienīgas, lai domātu par viņu audzēšanu," stāstīja ZS "Cīrulīši" īpašnieks Artūrs Asars.
Profesore Tatjana Ķince no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes bija projekta vadošā pētniece.
Viņa atzina, ka pasaules mērogā ir daudz pētījumu par saldā kartupeļa izmantošanu saldajos ēdienos, bet neviena pētījuma pieejamā literatūrā par parasto kartupeli.
"Galvenais ieguvums no tā visa – mums ir izdevies samazināt kaloritāti produktam, tāpēc ka ir izdevies ar kartupeļiem aizstāt kaut kādu daļu no taukiem, samazināt tauku daudzumu produktā. Plus arī tās minerālvielas, tos labos komponentus, kas ir kartupeļos, mēs ienesam gala izstrādājumā, piešķirot tam citu vērtību un radot šo pievienoto vērtību, mēs arī atradām vēl vienu noietu kartupeļiem," stāstīja Ķince.
Profesore atzina, ka pētījumi turpināmi, lai vēl vairāku gadu griezumā varētu noteikt labākās kartupeļu šķirnes šim mērķim. Šobrīd starptautiskajai auditorijai tiek gatavots zinātniskais raksts par iegūtajiem rezultātiem.
