Nekustamo īpašumu tirgū vājš pieprasījums pēc veikalu telpām

Pašlaik Rīgā pieprasījums pēc mazumtirdzniecības telpām ir neliels, un ir arī tādas komercplatības, kas ilgstoši ir tukšas, jo atrodas vietā, kur ir nepietiekama cilvēku plūsma. Latvijas Radio uzrunātie nekustamo īpašumu eksperti šādu situāciju skaidroja ar pandēmijas krīzei uzreiz sekojošu karu Ukrainā, kas nestabilitāti tikai palielināja. Turklāt komersantiem optimistiski nākotnē neļauj skatīties arī pieaugošās cenas, kas cilvēkus mudinās pārdomāt ikdienas tēriņus. Līdz ar to arī veikaliem klāsies grūtāk.

Nekustamo īpašumu tirgū vājš pieprasījums pēc veikalu telpām
00:00 / 03:38
Lejuplādēt

Komercplatību tirgū pieprasījums pēc mazumtirdzniecības telpām jeb veikaliem pašlaik ir vājš, vērtēja nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” pārstāvis Ruslans Vengners. „Pandēmija pārklājās ar karu Ukrainā. Līdz ar to šobrīd stress un neziņa gan esošiem nomniekiem, gan jauniem biznesa veidotājiem ir ļoti lielā līmenī.

Katrs mēģina šobrīd nevis kaut ko attīstīt, bet saglabāt esošo vietu vai saglabāt esošās darba vietas cilvēkiem,

lai noturētos šajā neziņas laikā,” sacīja Vengners.

Viņš arī pastāstīja, ka neliela migrācija notiek, kad komersanti pārvācās no vienas komercplatības uz otru. Tomēr ir arī tādas komercplatības, kas ilgstoši stāv tukšas, jo atrodas vietā, kur ir nepietiekama cilvēku plūsma. „Arī savu izdarīja pandēmijas laiks, internets. Tie, kas varēja pārnest savu biznesu uz internetu, to izdarīja. Parunājot ar veikala pārstāvjiem, uzzināju, ka

veikali tagad ir kā pielaikošanas kabīnes. Cilvēki atnāk, uzmēra drēbes un pēc tam visu iegādājas interneta veikalā,” atklāja Vengners.

“Latio” eksperts norādīja, ka situācija Rīgas galvenajās ielās nav dramatiska, bet drūmāka situācija ir Vecrīgā: „Vienkārši mēs varam no kartes nosvītrot Vecrīgas galvenās ielas. Nevienā krīzē līdz šim, kuru esmu pieredzējis, strādājot vairāk nekā 16 gadus šajā nozarē, nebija tā, ka lieli zīmoli nemēģinātu izmantot krīzi savām vajadzībām un noķert labākās vietas, kas ir pieejamas. Šobrīd tā nenotiek. Vecrīgā ir vairākas vietas zem jautājumu zīmes, kas ir atbrīvotas, bet nevaram uzrunāt nevienu. Nesauksim vārdos. Pat lielos ātrās ēdināšanas uzņēmumus un visus pārējos. Arī viņi klusē. Arī viņi nesaprot, ko darīt ar Vecrīgu, kad kuģi un gaisa satiksme nav atjaunota pilnībā.”

Viņš prognozēja, ka, palielinoties komunālajiem maksājumiem, mazie suvenīru veikali Vecrīgā nespēs vairs pastāvēt.

Arī nekustamo īpašumu kompānijas “Ober Haus Real Estate Latvia” vadītāja Diāna Frīdenberga uzsvēra, ka komercplatību tirgū mazumtirdzniecības telpu bizness pandēmijas laikā ietekmēts visvairāk. Turklāt nedz Rīgā, nedz Latvijā kopumā nekad nav bijusi izteikta ielu tirdzniecības kultūra, un pandēmija pieprasījumu vēl vairāk samazinājusi.

„Mēs redzam, ka šīs telpas vairs nav izdevīgi uzturēt. Protams, pieprasīti ir lielveikali, tirdzniecības centri. Tur, protams, ir pieprasījums. Lai gan arī var novērot, ka pandēmijas ietekmē bija diezgan daudz telpu pieejamas. Uzņēmējus baida fakts, ka novembrī pandēmija atkal atgriezīsies,” atklāja Frīdenberga.

Komersantiem optimistiski nākotnē neļauj skatīties arī pieaugošās cenas, jo mājsaimniecībām jārēķinās, ka jāmaksā vairāk par elektrību, siltumu, pārtiku un vēl vairākām citām precēm un pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka cilvēki pārdomās ikdienas tēriņus, līdz ar to arī veikaliem klāsies grūtāk.

„Es ļoti ceru, ka, palielinoties tūristu un investīciju apjomam Latvijā, ceru arī, ka kādreiz iedzīvotāju skaitam Rīgā, pieprasījums pēc komerplatībām mazumtirdzniecības jomā atkal atgriezīsies. Bet pašreiz es neredzu pamatu, lai tā atdzīvotos bez valsts atbalsta vai būtiskām izmaiņām,” sacīja Frīdenberga.

Pozitīvi gan esot, ka uzņēmēji cīnās, pārstrukturē darbību, pāriet no lielākām komerctelpām uz mazākām, bet likvidēto uzņēmu skaits strauji nepieaug.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt