Aktuāli

VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule par VID strukturālajām reformām

Aktuāli

Komentārs. Madara Fridrihsone par nodokļu reformu

Nekustamo īpašumu pircējiem izsniegto TUA skaits sarucis desmitkārt

Nekustamo īpašumu pircējiem izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits sarucis desmitkārt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Trešo valstu pilsoņu interese par iespējām saņemt termiņuzturēšanās atļauju (TUA), veicot noteikta apmēra ieguldījumus Latvijā esošu nekustamo īpašumu iegādē, banku subordinētajā kapitālā vai uzņēmējsabiedrībās, ir ievērojami samazinājusies. Daļa termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju tās jau zaudējuši, jo nav tās savlaicīgi pagarinājuši vai ir saņēmuši atteikumu atļaujas pagarināšanai uz vēl pieciem gadiem.

Šogad izsniegts salīdzinoši maz atļauju

Ekonomiskā situācija Krievijā un jau pirms vairākiem gadiem paaugstinātie investīciju sliekšņi, visticamāk, ir galvenie iemesli, kādēļ savulaik tik karstas diskusijas izraisījusī termiņuzturēšanās atļauju programma ir ievērojami apsīkusi.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem laika posmā no aizvadītā gada 1. janvāra līdz šī gada 25. aprīlim jaunas termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz Imigrācijas likuma pantu, kas dod iespēju saņemt šādu atļauju par noteikta apmēra ieguldījumiem Latvijā esošu nekustamo īpašumu iegādē, ir pieprasījuši 205 trešo valstu pilsoņi. Salīdzinājumam – vēl 2014. gadā tās pieprasīja 2250 trešo valstu pilsoņi.

Ievērojami retāk termiņuzturēšanās atļaujas pieprasītas arī par ieguldījumiem banku kapitālā un uzņēmējsabiedrībās.

Lielā mērā ir piepildījusies prognoze, ko pirms gada Latvijas Radio izteica nekustamo īpašumu kompānijas „Baltic Sotheby’s” īpašnieks Vestards Rozenbergs. „Lietas iet savu gaitu, un nav jēgas mēģināt panākt to, kas sevi jau ir izsmēlis,” norāda Rozenbergs.

Daļa savas atļaujas nepagarina

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde novērojusi vēl kādu jaunu tendenci, proti, daļa trešo valstu pilsoņu, kam savulaik izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, tās zaudē, jo nepagarina noteiktajā termiņā.

Iespējams, tas saistīts ar to, ka šiem cilvēkiem nekustamo īpašumu uzturēšana Latvijā vairs nav pa kabatai, spriež pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze. „Regulāri katru mēnesi nododam nodaļām informāciju par tiem ārzemniekiem, kuru uzturēšanās atļaujas nav reģistrētas noteiktajā termiņā. Viņu uzturēšanās atļaujas ir derīgas, bet tām tuvojas tas trīs mēnešu termiņš, kurā mums likums dod iespēju anulēt uzturēšanās atļauju, ja tā nav reģistrēta,” pauž Roze.

Nesen publiskotā Eiropas Ārlietu padomes pētījumā, kura autors ir Marks Galeoti no Lielbritānijas, norādīts, ka Latvija ir kļuvusi par vienu no Krievijas organizētās noziedzības centriem. Šīm noziedzīgajām grupām ir ciešas saites ar Krievijas politiskajām aprindām, pausts pētījumā.

Roze uzsver, ka drošības iestādes tagad daudz rūpīgāk pārbauda termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājus.

Turklāt tas attiecas ne tikai uz jaunajiem termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem, bet arīdzan uz tiem, kam atļaujas savulaik jau izsniegtas. „Kompetentās iestādes aktīvāk pēta atkārtotās uzturēšanās atļaujas, jo arī viņiem tika piešķirti papildu līdzekļi šīm darbībām. Tādēļ viņi varēja palielināt savu kapacitāti. Ir diezgan daudz pagarinājumu, ir diezgan daudz intervijas un ir arī atteikumi, kaut arī cilvēkiem ir bijušas uzturēšanās atļaujas iepriekšējos piecus gadus,” saka Roze.

Drošības policija atteikusi atļaujas 30 ārzemniekiem

Esot arī gadījumi, kad termiņuzturēšanās atļauju īpašnieki, kas nonākuši drošības iestāžu redzeslokā, paši atsakās no uzturēšanās atļaujām. „Ir kaut kāda daļa, kas atsakās šajā procesā, kad tieši viņus sāk padziļināti pārbaudīt. Tas varētu būt signāls, ka daļa no šiem cilvēkiem paši saprot, ka saņems atteikumu, un daļa, par kuriem mūsu kompetentās iestādes mums ziņo, ka šīm personām uzturēšanās atļaujas nav izsniedzamas,” skaidro pārvaldes priekšnieka vietniece.

Saskaņā ar Drošības policijas pārskatā sniegto informāciju, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju pirmreizējos pieprasījumus, kā arī pieprasījumus par to pagarināšanu,

Drošības policija rosinājusi šīs atļaujas nepiešķirt 30 ārzemniekiem.

Vēl 11 gadījumos termiņuzturēšanās atļaujas rosināts anulēt. Teju pusē gadījumu tas noticis pretizlūkošanas risku dēļ, proti, tāpēc, ka Drošības policijas ieskatā atļaujas pieprasītājs tiek vai var tikt izmantots pret Latvijas interesēm vērstās ārvalstu specdienestu aktivitātēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti