Nekustamā īpašuma nodoklis uz zemnieku rēķina pašvaldībām nākamgad ļaus pelnīt vairāk

Nākamajā gadā pašvaldības piedzīvos būtiski straujāku ieņēmumu kāpuma tempu nekā valsts, liecina pašreizējās Finanšu ministrijas aplēses. Valsts budžeta pieaugums tiek lēsts 2,2% apmērā, kamēr pašvaldību maki kļūšot par 7% biezāki. Lielā daļā vietvaru labākas dzīves iemesls meklējams faktā, ka nākamgad būtiski tiks palielināts nekustamā īpašuma nodoklis lauksaimniecības zemēm.

Finanšu ministrijas pašreizējās prognozes rāda, ka pašvaldību budžeti palielināsies proporcionāli straujāk nekā valsts budžets. "Mēs šobrīd prognozējam, ka pašvaldībām nākošajā gadā būs par aptuveni 95 miljoniem ieņēmumu vairāk, kas ir septiņiem procentiem vairāk. Protams, nākošais gads pašvaldībām neizskatās bezcerīgs, būs pietiekoši labs. Pašvaldību daļa pieaugs straujāk nekā valsts daļa," skaidro Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.

Pašvaldību makos otrs lielākais ieņēmumu avots aiz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas veido 8-15 procentus no kopējiem katras vietvaras nodokļu ieņēmumiem. Šogad īpašuma nodoklī visas pašvaldības iekasēs nepilnus 163 miljonus eiro, bet nākamgad - 168,5 miljonus

"Redzam, ka salīdzinoši ar 2015.gadu ir pieaugums - tie ir trīs procenti. Tā ka mēs šeit nevaram runāt par būtiskām izmaiņām. Bet saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa prognozes aprēķiniem mums bija nelielas problēmas, jo pēc tam, kad pašvaldības jau bija iesniegušas likumā noteiktajā kārtībā savas prognozes, tika pieņemts lēmums, ka tiks noteikta speciālā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, kas tiks izmantota lauksaimniecības zemes aprēķinu vajadzībām," stāsta Inta Komisare.

Tādas problēmas radās, jo valsts pieņēma lēmumu būtiski mainīt kadastrālās vērtības aprēķina kārtību lauksaimniecības zemēm, to pietuvinot 80% no zemes tirgus cenas. Tas savukārt nozīmētu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu tieši lauksaimniekiem. Tādēļ pēc zemnieku organizāciju iebildēm valdība noteica, ka palielinājums nedrīkst būt lielāks par 20%. Ja griesti nebūtu noteikti, uz lauksaimniecības zemju rēķina nodoklī pašvaldībām tiktu vēl par trīsarpus miljoniem eiro mazāk.

Pašvaldību savienība nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinos saskata divas problēmas. Pirmkārt, nodokli lielākā apmērā vispirms vajadzējis iekasēt no ekskluzīvo īpašumu saimniekiem, nevis sākt ar zemniekiem. Otrkārt, Pašvaldību savienība uzskata, ka pats nodokļa aprēķins, pusotra procenta likmi reizinot ar kadastrālo vērtību, ir nepareizs.

"Tas, ko Pašvaldību savienība vienmēr ir teikusi - mēs tiešām neizprotam. Ja Vecrīgā nebūtu nevienas ēkas, nevienas zemes vienības, kuras kadastrālā vērtība nebūtu ļoti būtiski zemāka par tirgus vērtību - nav runa pat par 80 procentiem, tur ir arī 20 un mazāk -, ja šie ekskluzīvie īpašumi būtu kadastrāli novērtēti to 80 procentu līmenī no tirgus vērtības, tad varbūt būtu pienācis laiks lauku zemēm. Tomēr ļoti diskutabli, vai šīm lauku zemēm jāpiemēro tirgus darījumu informācija un metodika, vērtējot zemes kadastrālo vērtību. Es personīgi to neizprotu. No tā, ka blakus kāds pērk un pārdod lauku zemi, konkrētajam zemniekam nekas nemainās, viņa iespējas gūt ienākumus un šo zemi apsaimniekot no tā nav atkarīgas. Ienākumu kapitalizācijas metodika būtu adekvātāka lauku zemēm," norāda Pašvaldību savienības padomniece finanšu jautājumos Sanita Šķiltere.

Toties pašas pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu kāpumu uz lauksaimniecības zemju rēķina nemaz nebēdājas. Tā, piemēram, par maizes klēti dēvētajā Zemgalē nodokļa ieņēmumu izmaiņas labi redzamas Jelgavā un ap pilsētu izvietotajā Jelgavas novadā. Jelgavā īpašuma nodoklī nākamgad plānots iekasēt pat par 18 tūkstošiem eiro mazāk nekā šogad, bet Jelgavas novada maku tas papildinās par 310 tūkstošiem, sasniedzot gandrīz trīs miljonus eiro.

Jelgavas novada dome aprēķinājusi, ka purvainākajos un mežainākajos Kalnciema un Valgundes pagastos nodokļa ieņēmumi nemainīsies vai pat samazināsies. Tikmēr Lielplatonē, Zaļeniekos, Vircavā un citviet, kur saimnieko zemnieki, nodokļa ieņēmumi augs pat par trešdaļu un vairāk.

"Tirgus vērtība zemei ir tāda, kāda tā ir. Tā ne tuvu nav tāda, kāda tā bija 2012., 2013.gadā. Ja 2013.gadā bija trīs, četri tūkstoši eiro, tad šodien Jelgavas novadā tirgus vērtība zemei ir seši tūkstoši eiro. Kadastrālā vērtība ir zem 80% no šodienas tirgus vērtības. Protams, tas ir pieaugums nodoklī, tie ir izdevumi zemniekiem, bet manā skatījumā arī ražas, ko zemnieki iegūst Zemgalē, ir labas. Zemgalē būtu grēks kādam zemniekam sūdzēties, ka pagājušajā gadā vai šogad būtu bijusi slikta raža," pauž domes Tautsaimniecības komitejas vadītājs Aigars Strupulis no Nacionālās apvienības.

Citās domās ir Strupuļa partijas biedrs Jelgavas novada domē un vietējais zemnieks Oskars Cīrulis no lielsaimniecības "Mežacīruļi", kam, piemēram, šajā gadā nekustamā īpašuma nodoklī novadam jāmaksā teju 12 tūkstoši eiro. "Pie tās ekonomiskās situācijas, kas ir tagad ar pieniem un eksportiem, nevar jau tā krasi celt augšā, tas nav gudri un godīgi. Tas ir tā, ka vajag ātri papildināt valsts kasi un tad paņemam kaut kur," saka Oskars Cīrulis.

Valsts gan arvien pašvaldībām sniegs daļēju rīcības brīvību, līdz 20% no visiem plānotajiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem ļaujot atstāt iedzīvotājiem dažādu nodokļa atlaižu veidā. Jelgavas novads gan lēmis, ka privilēģijas arī nākamgad paliks tikai maznodrošinātajiem un citiem, kam tās liek dot valsts.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti