Nekustamā īpašuma nodokli iekasē vairāk nekā prognozēts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Kopumā Latvijā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) tiek iekasēts vairāk nekā pašvaldības prognozējušas. Taču Finanšu ministrijā (FM) norāda - tas nebūt nenozīmē, ka pašvaldības darījušas visu iespējamo, lai nodokļa ieņēmumi būtu pēc iespējas labāki. Gluži vienkārši prognozes tiek izteiktas pieticīgākas.

Nekustamā īpašuma nodoklis tāpat kā iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir tā nauda, kas veido pašvaldību budžetus. Tieši no šo nodokļu iekasēšanas atkarīga katras pašvaldības rocība un iespējas nodrošināt pakalpojumus. Tāpēc, ja kādā pašvaldībā nodokļi iekasēti mazāk nekā plānots, pašvaldībai par to arī jāuzņemas atbildība.

FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins skaidro: „Jāņem vērā, ka šī nodokļu administrēšana ir pašu pašvaldību rīcībā un ir jārunā par to, cik labi tās pašvaldības veic savu darbu. Jo šis nodoklis atšķirībā no citiem nodokļiem ir samērā viegli aprēķināms un arī attiecīgi maksātāju administrēšanas jautājums.”

Tiesa, tādu pašvaldību, kur nodokļu iekasēšana atpaliek no gaidītā, nav daudz. Tomēr ministrijā uzsver - NĪN proporcijai būtu jābūt lielākai, un pašvaldībām būtu jācenšas palielināt šī ieņēmumu daļa. Tas nenozīmējot, ka nodoklim jābūt lielākam. Taču pašvaldības jau sākotnēji nosaka pārāk mazas ieņēmumu prognozes un kā ar pašsaprotamu faktu rēķinās ar to, ka daļu nodokļu neizdosies iekasēt.

„Tas ir tālu no 100 %, un tas ietekmē arī to, cik pašvaldības iemaksā vai saņem no izlīdzināšanas fonda. Un mēs redzam, ka faktiskā situācija, protams, ir labāka, un, ja pašvaldības sev rēķinātu šo iekasēšanas koeficientu pozitīvu un pieliktu arī visus spēkus, sev pienākošos nodokļus arī iekasētu, tas, protams, ir arī nepieciešams iedzīvotājiem, jo no tā tiek segti pašvaldību pakalpojumi un tamlīdzīgi,” norādīja FM pārstāvis.

Ministrijas apkopotie dati rāda, ka visvairāk prognozi pērn gada beigās pārsniedza Rīgas pilsētas pašvaldība, kur pārsniegums bija 9,7 miljoni. Vairāk nekā plānots iekasējusi arī Jūrmala un Mārupe. Tas, ka prognoze atpaliek no reālajiem ienākumiem tieši bagātajās pašvaldībās, izskaidrojams ar to, ka nevis reālie, bet prognozētie ienākumi nosaka iemaksu apmēru pašvaldību izlīdzināšanas fondā un šādi turīgākās pašvaldības var paturēt vairāk naudas. Valdība gan nolēmusi to labot, palielinot minimālo iekasēšanas koeficientu, kuru ņem vērā izlīdzināšanas programmai. Kopumā tuvākajā laikā gan nekādas būtiskas šī nodokļa izmaiņas neesot plānotas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti