Aizliegums skaidrā naudā norēķināties, piemēram, par nekustamā īpašuma iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām nekā patiesā darījuma apmērs, informēja Saeimas Preses dienests. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro.
Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā.
Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā tam, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis.
Aizliegums nekustamo īpašumu darījumos lietot skaidru naudu stāsies spēkā šī gada 1. maijā.
Attiecībā uz līdzšinējiem darījumiem, par kuriem norēķināties paredzēts skaidrā naudā, nosacījums par bezskaidras naudas lietošanu būs jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Likuma grozījumos bija paredzēts ierobežot arī skaidras naudas lietošanu darījumos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Šos ierobežojumus Saeima noraidīja.
