Neizmantotais un izmantotais potenciāls Latvijas sadarbībā ar Tadžikistānu

„Starp mūsu valstīm ir milzīgs neizmantotas sadarbības potenciāls." Šo frāzi Latvijas politiķi saka ik reizi, kad dodas vizītēs uz Vidusāzijas valstīm. Tā bija arī aizvadītajā nedēļā, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš devās uz Tadžikistānu un Mongoliju. Ja Mongoliju Latvijas prezidents apmeklēja pirmo reizi, tad Tadžikistānā Latvijas delegācijas ir bijušas jau vairākas reizes. Dušanbē 2009. gadā ir viesojies arī toreizējais prezidents Valdis Zatlers, un viņa vizītei tiešām veicināja ekonomisko sadarbību ar šo Vidusāzijas valsti. 

Uz dažām 2009. gadā izskanējušajām sadarbības iecerēm atskatījās mūsu korespondents Artjoms Konohovs, kurš pirms pieciem gadiem pavadīja Zatlera delegāciju Tadžikistānas vizītē.

Kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2009. gadā ieradās pirmajā valsts vizītē Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē, lidostu un pilsētu rotāja milzīgi plakāti ar tādiem saukļiem latviešu un tadžiku valodā, kā „Lai dzīvo Tadžikistānas un Latvijas tautu draudzība." Savukārt bērni deklamēja dzeju…

Pirms pieciem gadiem Zatlers ar delegāciju atlidoja uz Dušanbi ar jaunatklāto „airBaltic" tiešo reisu. Arī daudzviet pilsētā uz reklāmas stabiem bija „airBaltic" reklāma, stāstot par jauno maršrutu. Sevišķi priecīgi par šo reisu bija ārvalstu diplomāti, kuri beidzot varēja nokļūt Eiropā vai Amerikā nebraucot caur Maskavu, kur jebkurš ceļotājs no Tadžikistānas tiek uzlūkots ar lielām aizdomām. Un arī retie reisi uz Stambulu, kas bija vienīgā cita Eiropas alternatīva, allaž bija pārpildīti.

Tomēr jau drīz „airBaltic" tiešo reisu uz Dušanbi slēdza.

Arī Rīgas lidosta bija plānojusi sadarboties ar Dušanbes lidostu, Tadžikistānā stāstīja toreizējā lidostas valdes locekle Dagnija Kalniņa.

„Tas, kur viņi redz nepieciešamību pēc mūsu palīdzības, protams, ir menedžmenta jautājumi un [palīdzība] vidējā līmeņa vadītājiem lidostā. Bez tam vēl, kas ir būtiski, lidosta „Rīga" pēdējos gados ir mainījusi savu stratēģiju un lielu uzmanību ir pievērsusi tieši ne-aviācijas ienākumiem. Un patiesībā tik zemus un konkurētspējīgus tarifus mēs spējam nodrošināt tikai tāpēc, ka mums ir ļoti nozīmīgi ne-aviācijas ienākumi. Savukārt viņiem par tāda veida biznesu vispār nav nojausmas. Tas arī bija viens no sadarbības punktiem," skaidroja Kalniņa.

Tagad nedz Dagnija Kalniņa, nedz neviens no toreizējiem Rīgas lidostas valdes locekļiem savā amatā vairs nestrādā. Un par sadarbību ar Dušanbes lidostu aizvadītajos gados nekas daudz nav dzirdēts.

Izskanēja arī iecere būvēt Rīgas ostā īpašu termināli Tadžikistānas alumīnija pārkraušanai, 2009. gadā sacīja Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons.

„Tadžikistānas alumīnija uzņēmums ir tradicionāli izmantojis Rīgas ostu māla importam un alumīnija eksportam. Tam ir liels potenciāls. Un tieši šajā nozarē, izmantojot Latvijas ostas un vēlāk dzelzceļu, apjomi šobrīd nekrīt," - tā Rahmons.

Piecu gadu laikā terminālis Rīgas ostā tā arī nav uzbūvēts un alumīnija kravas regulāri netiek vestas. Vēl jo vairāk, 2012. gadā no Tadžikistānas ievesto preču apjoms Latvijā saruka līdz nullei. Saruka arī eksports, bet ne tik ļoti.

Oficiālā statistika liecina, ka toreizējā Zatlera vizīte tiešām deva pozitīvu grūdienu ekonomiskajai sadarbībai. Latvijas preču eksports uz šo zemi pieauga no aptuveni viena miljona eiro 2009. gadā līdz aptuveni trijiem miljoniem 2010. gadā un vairāk nekā astoņiem miljoniem 2011. un 2012. gadā. Bet tad atkal samazinājās.

Uzņēmēju delegācijas sastāvā 2009. gadā bija arī „Smiltenes piena" vadītāja Gita Mūrniece.

„Neteiksim, ka viņus ļoti interesē siera eksports no Latvijas un Tadžikistānu, jo pirktspēja šeit pašreiz ir ļoti zema. Bet atcerēsimies 1990. gadu sākumā. Vai mūs ļoti interesēja Holandes, Šveices un Vācijas dārgie sieri? Protams, ka tas tā nebija. Mums vienkārši interesēja iemācīties ražot. Brauca Holandes pārstāvji, Vācijas un Šveices tehnologi un mācīja mums ražot. Un ir pagājuši 15 gadi, un mēs redzam, ka Latvijā tomēr piensaimniecība ir attīstījusies. Un līdzīgi arī šeit, esot kombinātā, viņi vairākkārt lūdza un mēs arī tādu priekšlikumu devām, ka mēs būsim ļoti gandarīti, ja viņu darbinieki, viņu tehnologi brauktu pie mums uz Latviju mācīties. Un šī varētu būt pirmā saikne, kas 1990. gadu sākumā bija Latvijai ar Holandi, Šveici un Vāciju," norādīja Mūrniece.

Mūrniece uz Latvijas Radio aicinājumiem pastāstīt, vai aizvadītajos piecos gados ar tadžikiem ir bijusi kāda sadarbība, aizvadītajā nedēļā neatsaucās.

Oficiālā statistika liecina, ka galvenā preču grupa, kas tika eksportēta no Latvijas uz Tadžikistānu, aizvadītajā gadā bija medikamenti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti