Eiro fokusā

Krīzi izjūt arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Eiro fokusā

Covid 19 pandēmija ietekmē arī finanšu tirgus

Negodīgiem kredītņēmējiem komerctbankas iepriekšējās krīzes parādus nedzēsīs

Negodīgiem kredītņēmējiem komercbankas iepriekšējās krīzes parādus nedzēsīs

Marta sākumā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks rosināja norakstīt pirms 10 gadiem, iepriekšējās krīzes laikā, privātpersonu ņemtos hipotekāros kredītus. Plānots, ka parādus varētu norakstīt 13 000 kredītņēmēju, kuru vidējais aizņēmums ir 40 000 eiro. Komercbanku pārstāvji katru gadījumu sola vērtēt individuāli un negodīgiem kredītņēmējiem nepalīdzēs.

No 2004. līdz 2007. gadam Latvijā strauji auga kreditēšanas tempi un cenas nekustamajam īpašumam. Savukārt 2008. gadā cenas samazinājās pat par 60–70%. Iedzīvotāji, kas bija mājokļa iegādei ņēmuši hipotekāro kredītu, ienākumu samazināšanās dēļ savas saistības vairs nevarēja izpildīt. Bankas nekustamos īpašumus atsavināja un pārdeva tos izsolēs, bet iedzīvotāji joprojām palika banku parādnieki.

"Vairāk nekā 10 gadus bankas ir strādājušas ar šiem parādiem, ir bijušas dažādas izlīguma programmas, bet tikai neliela daļa šo saistību ir norakstītas – apmēram 60 miljoni. Ir personas, kas izgājušas maksātnespējas procesu un tādējādi dzēsti apmēram 200 miljoni.

Bet arvien ir ap 8000 parādnieku un 5000 galvinieku. Uz parādniekiem ir attiecināmi apmēram 390 miljoni eiro un uz galviniekiem apmēram 230 miljoni eiro. Tas ir apjoms līdz 600 miljoniem eiro.

Ja parāds netiek atgūts ilgstoši, bankai nav objektīvi iespējams šo piedziņu turpināt, un šī summa faktiski tiek norakstīta zaudējumos un pārcelta ārpus bilances. Līdz ar to mēs runājam par neatgūstamiem parādiem," klāstīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Latvijas Bankas padomnieks Edvards Kušners stāstīja, ka 2008. gada krīzes seku dēļ ēnu ekonomikā joprojām atrodas vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Atgriezt šos cilvēkus legālajā biznesā būtu ieguvums visai tautsaimniecībai.

"Cilvēki acīmredzot ir iegājuši pelēkajā ekonomikā vai aizbraukuši uz ārzemēm, jo neredz iespēju norēķināties par šiem kredītiem, arī bankas savā pusē šos kredītus jau ir norakstījušas. Mēs nevaram prasīt, lai visas bankas vienādi risina šo jautājumu, jo bankām ir dažādas klientu kategorijas, tām var būt atšķirīga politika dažādās niansēs. Tas, uz ko uzstāj Latvijas Banka – lai šis process ir caurspīdīgs," sacīja Kušners.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers stāstīja, ka pēc 2008. gada krīzes savas kredītsaistības par nekustamo īpašumu nav nokārtojuši vairāk nekā 3000 bankas klientu. Ja kredītņēmēja līdzšinējā sadarbība ar banku nav bijusi veiksmīga, parādu nedzēsīs. Parādi būs jāatmaksā arī tiem, kam uzsākts maksātnespējas process.

"(..) Ja aizņemšanās brīdī aizņēmējs ir apzināti slēpis informāciju par sevi vai sniedzis nepatiesas ziņas, tad ir jautājums, vai vispār iespējama saruna par parāda atlaišanu. Katru gadījumu vērtēsim individuāli, katra situācija jāskatās pēc būtības," teica "Swedbank" pārstāvis.

Dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti līdz 2008. gada beigām nekustamā īpašuma iegādei, bez "Swedbank" apņēmusies arī "SEB banka", "Luminor" banka un "Citadele".

Parādu dzēšana varētu turpināties līdz 2021. gadam. 

"Jāsaprot, ka šis process būs brīvprātīgs no banku puses. Un bankas izvērtēs līdzšinējos sadarbību. Ja cilvēks, piemēram, ir izdemolējis īpašumu, tad banka to ņems vērā un 100% parādu atlaišana nebūs iespējama. Un otra lieta – šie atlaistie parādi nebūs dāvinājums, kā to šobrīd traktē likums, un cilvēkiem neradīsies ienākuma nodokļa parāds pret valsti. Tas attiecas gan uz parādniekiem, gan galviniekiem, kas galvojuši parādus. No finanšu sektora viedokļa šis pasākums ir neitrāls. Tas nozīmē, ka valstij un bankām tas nerada ne ieguvumus, ne zaudējumus. Es teiktu, ka tā ir zināma taisnīguma atjaunošana, ņemot vērā sāpīgo iepriekšējās krīzes pieredzi," sacīja Kušners.

Finanšu nozares asociācija pagājušajā nedēļā  Saeimas budžeta komisijā iesniedza priekšlikumus par grozījumiem vairākos likumos par hipotekāro parādu dzēšanu, kas ņemti līdz 2008. gada beigām. Tie paredz bankām tiesības vienpusēji – pilnā vai daļējā apmērā dzēst kredītsaistības un atbrīvot parādniekus no nodokļu samaksas. Iesniegtos priekšlikumus vēl vērtēs Saeima.

KONTEKSTS:

Latvijas Bankas prezidents Kazāks rosinājis komercbankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" iepriekš sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos "treknajos gados" ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai. 

Latvijas Finanšu nozares asociācija pauda atbalstu Latvijas Bankas prezidenta priekšlikumam rast risinājumu 2008. gada krīzes parādu dzēšanai, tos norakstot. Asociācija jau uzsākusi darbu, lai rastu risinājumu, kā minēto ierosinājumu realizēt. Savukārt Finanšu ministrija (FM) atzina, ka būtu gatava diskutēt par Kazāka priekšlikumu, vienlaikus norādot uz patlaban spēkā esošiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atbrīvojumiem parādniekiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti