Tieša runa

Tieša runa: «Kādas reformas nepieciešamas augstskolām?»

Valsts Prezidenta vēlēšanas

Jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita preses konference

Tieša runa: «Kā apturēt būvnieku karteļa skandāla izgaismoto publisko resursu izzagšanu?»

Negaidīt spriedumu, bet vērtēt reputāciju – IUB pieļauj jaunu kritēju iepirkumos

Risku mazināšanai publiskajos iepirkumos, tostarp par iespējamo karteļu veidošanos, tajos varētu iekļaut jaunu kritēriju pretendentiem – reputācijas riska novērtēšanu. Pašlaik pretendentu iespējams izslēgt vien pēc notiesājoša sprieduma, diskusijā LTV raidījumā “Tieša runa” norādīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

IUB esot nepietiekama informācija par to, kā iepirkumi tiek īstenoti. “Mums ir noslēgtais līgums – summa, ko rāda mūsu datubāze. Neviens neredz, kas ir galā. Tas, ko mēs veidojam tuvākajā laikā, ir reģistrs, ar kuru varētu strādāt gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan mēs, gan Konkurences padome, gan sabiedrība,” sacīja Gaile.

Ar premjeru un Finanšu ministriju ir apspriesta iespēja ļaut pasūtītājiem izslēgt no iepirkumu konkursa uzņēmumus ar reputācijas riskiem. “Tas, ko parasti nesaprot sabiedrība, – notiek izmeklēšana, iespējams, ilgst divus gadus, un visus šos divus gadus visi šie uzņēmēji piedalīsies iepirkumos, jo likumā [kritērijs izslēgšanai no konkursa ir] notiesājošs spriedums,” skaidroja Gaile.

Viņa norādīja, ka Eiropā pasūtītājiem paredzētas plašas tiesības noraidīt uzņēmumus ar sliktu reputāciju.

“Tas ir ļoti radikāls risinājums – iedot pasūtītājam [iespēju] negaidīt gala spriedumu,” sacīja IUB vadītāji.

Tādējādi arī Konkurences padomes iesāktas lietas pret uzņēmumiem būtu pietiekams arguments, lai neļautu kādam pretendentam piedalīties konkursā.

Savukārt “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka gadījumos, ja pasūtītājs un pretendents “spēlē vienos vārtos”, IUB neko daudz izdarīt nevar. Tāpēc viņš piedāvā risinājumu meklēt iepirkumu dokumentācijas vienādošanā.

“Kad katrs nāk ar saviem dokumentiem, visādas niansītes, visādi pagriezieniņi specifikācijās, līgumu nosacījumos, tādā veidā “atštepselē” neērtos spēlētājus. Piedāvājums ir vecs kā pasaule – beidzot pieņemam politisku lēmumu vienādot iepirkumu dokumentāciju.

Vienādu standarta līgumu visiem publiskajiem iepirkumiem – gan valsts, gan pašvaldību –, obligātās formas, obligātie specifikāciju paraugi,” sacīja Pavļuts.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) risinājumu redz specializētās tiesas izveidē.

Savukārt ceļu būves inženieris Māris Paiders ieteica risku mazināšanai iesaistīt apdrošinātājus: “Ja firma piedāvā mazāko cenu, (..) viņiem nav nodrošinājuma aizmugurē. (..) Ja apdrošinātājs apdrošina šo firmu gadījumam, ja ar firmu kaut kas notiks lētā pasūtījuma izpildes gadījumā, tādā gadījumā apdrošinātais ir atbildīgs par to, ka objekts tiek pabeigts.”

Atbalstu tam pauda gan Bordāns, gan Pavļuts, jo tā būtu trešā puse, kas raugās uz būvnieku darbu un spējām īstenot projektu.

Tāpat konkurences palielināšanai LTV raidījumā izskanēja ideja pretendentu pieteikumus iepirkumos pieņemt ne tikai latviski, bet arī svešvalodās, lai varētu pieteikties pretendenti no ārvalstīm. Atbalstu tam pauda IUB vadītāja, mudinot šādi rīkoties vismaz lielajos iepirkumos.

Tikmēr “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atzina, ka Saeimā ir apspriesti virkne labu priekšlikumu attiecībā uz iepirkumiem, taču likumdošanas procesā tie bieži ir “samuļļāti”.

KONTEKSTS:

Iepirkumu uzraudzību aktualizēja būvnieku karteļa lieta, pie kuras strādā gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Konkurences padome un kurā ir aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem ir aptuveni 100 objektos.

Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Lietā divas personas īslaicīgi aizturētas un līdz šim kopumā sešām personām dotas tiesības uz aizstāvību, tās ir pieci būvnieki un viens politiķis.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti