Nedēļas nogalē atklāta kalnu slēpošanas sezona, šonedēļ darbu plāno uzsākt lielākā daļa trašu

Latvijā izveidotas vairāk nekā 20 kalnu slēpošanas trases. Nedēļas nogalē lielākā daļa no tām vēl bija slēgtas, bet sezonu atklāja "Golgāts" Gaiziņkalnā. Interese par slēpošanu bijusi liela, un visiem interesentiem vietas nepietika. Pandēmijas dēļ slēpošana notiek "zaļajā režīmā" un iepriekš jāreģistrējas. Neraugoties uz ierobežojumiem, lielai daļai kalnu īpašnieku pērno sezonu izdevies noslēgt ar peļņu un daļu no tās arī investēt uzņēmumu attīstībā.

Nedēļas nogalē atklāta kalnu slēpošanas sezona, šonedēļ darbu plāno uzsākt lielākā daļa trašu
00:00 / 04:55
Lejuplādēt

Pagājušajā nedēļā nevarējām sūdzēties par sniega trūkumu, tāpēc Latvijas Radio Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas pārstāvim Vadimam Kameņevam vaicāja, kāpēc nedēļas nogalē darbu uzsāka tikai "Golgāts" Gaiziņā? Izrādās – sniega esot par maz.

„Lai varētu uzdzīt tehniku uz sniega, lai varētu to pieblietēt un izlīdzināt, nepieciešams vismaz kādi 30–35 cm presēta sniega. Tāpēc ir jāražo mākslīgais sniegs, lai varētu kvalitatīvi slēpot, jo sniegu vajag tiešām daudz. Tieši tāpēc, ka mēs ražojam mākslīgo sniegu, tas mums ļauj arī pie temperatūrām virs nulles grādiem darboties vairākas nedēļas uz priekšu," stāstīja Kameņevs.

"Riekstukalna" Baldonē vadītājs Ervīns Kišuro vērtēja, ka slēpošanas bizness šobrīd atkarīgs no diviem faktoriem – valdības lēmumiem pandēmijas ierobežojumu dēļ, bet galvenais esot laika apstākļi.

"Ar lielu cerību katru gadu sākam sezonu. Nav jau tā, ka ziemas nav. Mums nav bijusi tikai viena ziema – aizpagājušā gada ziema, kad tiešām sešas dienas nostrādājām. Ņemot vērā citus gadus, nākamais mazākais rādītājs ir 40 dienas, pēc tam jau ir pie diviem vai nepilniem diviem mēnešiem. Sliktākais ir lietus un siltie vēji, kas kausē sniegu. Ja katra otrā vai trešā ziema izdodas, tad jau mēs varam cerēt uz kaut kādu pozitīvu rezultātu. Kā saka, viena ziema pa nullēm, viena ziema ar plusu, tad kopējai bilancei vajadzētu būt pozitīvai," teica Kišuro.

Latvijas Slēpošanas trašu asociācijā apvienojušies deviņu lielāko slēpošanas kalnu pārstāvji. Asociācijas pārstāvis Kameņevs stāstīja – neraugoties uz ierobežojumiem pandēmijas dēļ, pērnā sezona bijusi veiksmīga un "Žagarkalnā" Cēsīs, kur viņš pats strādā, pērn gūtā peļņa ļāvusi veikt investīcijas.

„Pateicoties pagājušā gada apstākļiem, kas mums ļāva nedaudz uzelpot pēc iepriekšējām neveiksmīgām sezonām, kuras bija vai nu par īsu, vai slapjdraņķa zīmē, pagājušajā ziemā īsti nebija nekādas atpūtas iespējas.

Peldbaseini, aktivitāšu klubiņi un tā tālāk – tas viss bija slēgts. Viena no retajām lietām, kas bija pieejama pagājušogad, tā bija slēpošana, tāpēc pagājušais gads mums ļāva mazliet uzelpot.

Un šobrīd esam pārbūvējuši sūknētavu, lai varētu labāk, ātrāk un kvalitatīvāk sniegu ražot. Tāpat esam izremontējuši inventāra nomu, šobrīd inventāra saņemšana būs iekštelpās," norādīja Kameņevs.

Šosezon gan tik laba sezona kā pērn varētu arī nebūt, jo cilvēkiem ir vairāk iespēju ceļot. Bet "Riekstukalna" vadītājs Ervīns Kišuro stāstīja, ka arī Baldonē turpinās trašu paplašināšanas darbi.

„Mēs esam pievienojuši sev vēl vienu virsotni, kur arī taps trases, slēpotāju pārvads virs ceļa un tur vēl klāt nāks trīs trases, no kurām viena jau šogad būs, būs vēl viena nomas māja un kameršļūkšanas kalns. Tad jācer, ka pēc kādiem diviem gadiem būs laba ziema un mēs būsim pabeiguši. Pirmais mēnesis ir ar vislielākajiem izdevumiem, jo parasti tas ir saistīts ar sniega ražošanu, tas viss ir uz elektrību, tāpat, protams, sniega līdzināšanas tehnika, kurai ir degviela. Skatīsimies, ko darīt; jāstrādā, gan jau būs labi. Galvenais, lai ar visām slimošanas lietām būtu viss normas robežās. Žēl, ka mums ļauj tikai "zaļajā režīmā" strādāt, jo tomēr esam ārā dabā. Cerēsim uz to labāko un pēc Jaunā gada varbūt cilvēki varēs slēpot visos režīmos," sacīja Kišuro.

Šobrīd gan kalnu slēpošanas trasēs varēs slēpot tikai “zaļajā” jeb epidemioloģiski drošajā režīmā ar Covid-19 sertifikātiem. Tāpat kā pērn, darbosies iepriekšējā rezervācijas sistēma un biļešu iepriekšpārdošana internetā.

"Mums visiem būs jāstrādā Covid-19 drošajā, tas ir, "zaļajā režīmā". Tas nozīmē, ka ir nepieciešams sertifikāts, lai varētu saņemt pakalpojumus no slēpošanas bāzēm. Līdz 12 gadu vecumam nav jābūt sertifikātam, bet jābūt ar pieaugušo pavadoni, kam ir sertifikāts. Savukārt no 12 līdz 18 gadu vecumam der arī 72 stundu Covid-19 negatīvs tests. Sezona sākas laicīgi, ir bijuši gadi, kad sākums ir bijis tikai janvāra vidū. Cerams, ka turēsies ziema un mūs palutinās," teica Kameņevs.

Ja būs piemēroti laika apstākļi, kalnu slēpošanas trases darbu varētu sākt otrdien vai trešdien, bet pirms došanās slēpot noteikti jāiepazīstas ar jaunāko informāciju, kas tiks publicēta konkrētās trases sociālajos tīklos vai mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt