Nedaudz sāk atkopties akciju tirgus

Uzņēmumi visā pasaulē sāk izjust finansiālās grūtības, kuras izraisījusi koronavīrusa radītā krīze. Valstu centrālās bankas un valdības arvien aktīvāk domā par dažādiem stimulējošiem pasākumiem, taču eksperti norāda, ka trūkst globālas šādas palīdzības koordinācijas. Vienlaicīgi pēc nedēļu ilga krituma pamazām nedaudz sāk atkopties arī akciju tirgus.

Nedaudz sāk atkopties akciju tirgus
00:00 / 03:10
Lejuplādēt

Visu šo nedēļu pasaules finanšu tirgos turpinās kritums, akciju tirgotājiem ar nepacietību gaidot ASV Centrālās bankas, eirozonas un nacionālo valdību lēmumus par finansiālās stimulēšanas pasākumiem koronavīrusu radīto seku mazināšanai. Eiropas biržās šodien gan manāms kāpums par vairākiem procentiem. Tāpat par dažiem procentiem atguvusies ir arī naftas cena.

Ziemeļvalstīs vairākas centrālās bankas ir spērušas pirmos soļus iespējamās ekonomiskās krīzes seku mazināšanai. Tā, piemēram, Norvēģijas centrālā banka ir samazinājusi procentlikmi līdz vienam procentam. Norvēģijas centrālā banka ir apņēmusies atbalstīt arī tādus uzņēmumus, kā ''Norwegian Air Shuttle'', kurs sāk ciest zaudējumus, samazinoties pieprasījumam pēc lidojumiem. Zviedrijas centrālā banka paudusi gatavību uzņēmumiem kredītos izsniegt aptuveni 45 miljardus eiro.

Arī Eiropas Komisija ir paziņojusi par koronavīrusa atbildes investīciju iniciatīvu, tādējādi atbrīvojot 7,5 miljardus eiro neizmantotu Eiropas Savienības subsīdiju, ko dalībvalstis varēs izmantot, pašas mobilizējot vēl aptuveni 25 miljardus eiro. Komisija arī gatavojas pārskatīt vadlīnijas valdībām, kas piešķir atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Tāpat ir novirzīts 140 miljonu eiro finansējums vakcīnas izstrādei, kā arī diagnosticēšanas un ārstēšanas uzlabošanai.

Taču, kā intervijā televīzijas sabiedrībai CNBC norāda bijušais Austrālijas finanšu ministrs Veins Svons, pašreizējā koronavīrusa krīze ievērojami atšķiras no 2008. gada finanšu krīzes. Toreiz ļoti ātri uz tikšanos tika sapulcināti G20 finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds, un tieši G20 steidzamības kārtā lēma par ievērojamas finansiālas palīdzības piešķiršanu un koordinēšanu krīzes seku likvidēšanai. Pēc Svona vārdiem, pašlaik šādas globālas koordinācijas vēl trūkst.

"Šai veselības krīzei, kurai arī būs arī ļoti plašas un dziļas ekonomiskās sekas, trūkst apņēmības koordinēt lietas. Kaut vai runājot par pašiem veselības jautājumiem, kur nav īsti redzama globāla koordinācija. Ir izolacionistu pieeja, īpaši jau Savienotajās Valstīs. Taču koordinācijas un politiskās līderības trūkst. Mēs esam redzējuši vairākus stimulējošos pasākumus, un tie ir ļoti nozīmīgi. Taču līdz brīdim, kamēr iedzīvotājiem nebūs pārliecības par to, ka varas iestādes un viņu līderi kontrolē situāciju, šie stimulējošie pasākumi nebūs tik efektīvi, cik tie varētu būt," teica Svons.

Tikmēr kompānijas "Freelancer" vadītājs Mets Berijs norāda, ka ir veikta vairāk nekā 20 tūkstošu uzņēmēju aptaujāšana visā pasaulē par to, kā pašreizējā krīze jau ir ietekmējusi uzņēmumu darbību. Pēc Berija vārdiem, daļa uzņēmumu jau saskaras ar grūtībām.

"Aptuveni puse no aptaujātajiem uzņēmējiem apgalvo, ka viņu darbība pagaidām nav ietekmēta. 28% ir ietekmēta kaut kāda daļa no viņu darbības, bet aptuveni 9% jau ir radušās problēmas ar naudas plūsmu. 35% uzņēmumu ir problēmas ar produktu saņemšanu no piegādātājiem. Daudziem nākas saskarties ar to, ka ir jādodas uz citām valstīm, lai reāli atrastu vajadzīgās preces. Aptuveni 40% uzņēmumu ir gatavi ļaut saviem darbiniekiem strādāt no mājām, un pastiprināta ir interese strādāt tiešsaistē. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto ir gatavi uzticēt darbu frīlanceriem," norādīja Berijs.

Tikmēr šajās dienās aktualizējusies vārdiskā cīņa starp ASV un Ķīnu par to, kas tad vainojams "Covid-19" vīrusa izplatībā. Ķīna ļoti aktīvi ir sākusi aizstāvēt viedokli par to, ka Uhaņas pilsēta patiesībā nemaz nav vīrusa rašanās epicentrs. Pat Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts uz iespēju, ka vīrusu Ķīnā ir nogādājusi ASV armija. Vienlaicīgi gan jāievēro, ka pašā Ķīnā oficiāli reģistrēto saslimušo skaits ļoti strauji samazinās, pēdējās dienas laikā konstatējot vien astoņus saslimšanas gadījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt