Dienas ziņas

Aicina lietot atstarotājus

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vienoti kritēriji ES minimālās algas noteikšanai

Ne visi sajūsmā par ideju noteikt vienotus kritērijus minimālajai algai ES

Aptuveni katrs desmitais darba ņēmējs Eiropas Savienībā (ES) ir pakļauts nabadzības riskam, un to nerisina arī minimālās algas saņemšana. Minimālā alga dažādās ES valstīs atšķiras pat par 1800 eiro, un ne visās dalībvalstīs tāda ir. Lai nevienlīdzību kaut nedaudz mazinātu, Eiropas Parlaments strādā pie vienotiem kritērijiem minimālās algas aprēķināšanai dalībvalstīs. Taču šo ideju ne visi uztver ar sajūsmu.

312 eiro Bulgārijā iepretim 2142 eiro Luksemburgā. Mazākā un lielākā minimālā alga ES pērn. Eiropas Parlamenta deputāti saprot, ka minimālā alga nevar būt visās valstīs vienāda, tomēr cilvēkam jāspēj ar to samaksāt rēķinus un pabarot savu ģimeni.

Eiropas Parlamenta deputāte no Nīderlandes Agnese Jongeriusa skaidroja: "Mums ir nabadzīga strādājošā Eiropa, un tam ir jābeidzas. Tāpēc šis ierosinājums ir par to, lai noteiktu minimālās algas slieksni visā Eiropā. Mums jālūdz, lai dalībvalstis lūko saprast, cik ātri tās var celt savu minimālo algu līdz vēlamajam līmenim tā, lai ikviens, kas Eiropā smagi strādā, būtu spējīgs izdzīvot no saviem ienākumiem."

Tomēr ir daļa deputātu, kas balso pret šiem vienotajiem kritērijiem, jo uzskata – valstij nav jāiejaucas algu noteikšanā.

Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Nīkolauss Fests pauda: "Piemēram, Vācijā valsts noteikta minimālā alga tika ieviesta 2015. gadā, un mēs esam novērojuši, ka nekāda aizsardzība pret nabadzību tā nav. Jo darba devējs saka: "Ja tā alga ir lielāka, tad darba stundas būs mazākas. Un es vairs tevi nenodarbināšu 40, bet tikai 37 stundas." Un tad sanāk, ka mēneša beigās cilvēkam tik un tā nav vairāk naudas."

Latvijas 500 eiro minimālā alga šobrīd ir ceturtā mazākā Eiropas Savienībā. Zemāka tā ir tikai Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā. Tomēr procentuālais kāpums tuvu 10% gada laikā mums ir viens no augstākajiem ES.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja: "Rietumeiropā tie pieaugumi ir daudz zemāki, 2–3% bieži vien, ne īpaši straujāk, jā, tie kāpumi izskatās strauji, bet tas līmenis ir adekvāts, atbilstošs tam, kāds mums vispār ekonomikā ienākumu līmenis, produktivitātes līmenis, turības līmenis."

Tomēr mūsu ekonomisti spriež – līdz ar Eiropas līmeņa diskusijām par minimālās algas apmēru  vajadzētu sekot arī pētījumiem par tās atšķirībām ne tikai valstu, bet arī reģionu starpā. Jo 500 eiro alga Rīgā nozīmē pavisam ko citu nekā 500 eiro alga, piemēram, Latgalē.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis skaidroja: "Ja šī minimālā alga tiek celta pārāk strauji un ekonomiskā attīstība noteiktos reģionos netiek līdzi, tas apgrūtina uzņēmēju konkurētspēju un arī spēju samaksāt šo algu kāpumu."

Nākamā gada valsts budžetā nav ietverts minimālās algas kāpums, tomēr 2023. gadā ekonomisti sagaidītu mērenu tās pieaugumu.

"Pašlaik, kamēr ir vēl Covid-19 pandēmija, ir grūti paredzēt, cik lielu apgrūtinājumu tas radītu atsevišķām nozarēm, kas ir ar zemākām algām, – izmitināšana, ēdināšana, kur tā darbība joprojām ir būtiski ierobežota; protams, ka šīs nozares diezgan būtiski izjūt minimālās algas kāpumu, tas varbūt tāds iemesls vēl šobrīd necelt – pārvaram Covid-19 pandēmiju un tad mēs varam skatīties," viņš teica.

Kopumā mūsu minimālā alga ir adekvāta, sacīja ekonomisti. Eiropā pieņemts, ka tai jāsvārstās aptuveni 50–60% apmērā no algu mediānas, proti, vidējās algas, ko saņem vismaz puse strādājošo. Latvijā šis rādītājs ir nedaudz virs 50%.

"Būris": Minimālā alga

Vairāk

KONTEKSTS:

LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt