Valdību veidojošās partijas jau vienojušās par atbalstu vairākiem Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumiem, kas ļautu turpmākajos gados palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Tomēr šie ieņēmumi ne tuvu nav pietiekami, lai segtu visus izdevumus, ko valsts budžetam radītu NA paģērēto demogrāfijas atbalsta pasākumu iedzīvināšana.
Jaunu demogrāfijas atbalsta pasākumu ieviešanai NA koalīcijas partneriem piedāvājusi vairākus priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumu papildināšanai. Vairāki no šiem priekšlikumiem, kas nav saistīti ar nodokļu izmaiņām, apspriesti gan ministru seminārā, gan koalīcijas sanāksmē, un guvuši konceptuālu jāvārdu no koalīcijas partneru puses. Tā, piemēram, atbalstu guvis Imanta Parādnieka (NA) ierosinājums organizēt čeku loterijas, kas varētu palīdzēt cīņā ar ēnu ekonomiku. Tāpat NA ierosinājusi pakāpeniskāk palielināt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēra „griestus”.
„Ņemot vērā, ka mēs ļoti strauji palielinājām minimālo algu, priekšlikums ir, saglabājot šo piesaisti 25%-30% apmērā attiecīgam vecumam, to sasniegt 2020. gadā, katru gadu ceļot šo apmēru par aptuveni četriem eiro. Tas dod budžetā 3,8 miljonus 2018. gadā un 2,2 miljonus 2019. gadā,” lēš Parādnieks.
Vēl viens koalīcijas politiķu konceptuālu atbalstu guvis priekšlikums paredz ieviest maksājumus par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu. Saeima savulaik jau atbalstīja šāda maksājuma ieviešanu, taču pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis likumu nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai, attiecīgā norma no Imigrācijas likuma tika svītrota. „Diezgan saprātīgi būtu, ka vismaz no kaut kāda termiņa šie cilvēki maksā tos pašus 5000 eiro par pagarināšanu, kas fiskāli dotu apmēram četrus miljonus,” saka Vējonis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) gan brīdina, ka papildu ieņēmumi, kurus valsts budžetā varētu gūt no minēto priekšlikumu ieviešanas, ne tuvu nav tik lieli, lai segtu demogrāfijas atbalsta pasākumus vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā.
„Atsevišķi nelieli priekšlikumi ir konceptuāli atbalstīti, bet, protams, atbildīgajiem ministriem vēl ir jāsagatavo konkrēti priekšlikumi. Bet ir jārēķinās, ka šie priekšlikumi ir gatavoti ļoti saudzīgi pret iedzīvotājiem, nepārspīlējot potenciālos budžeta ieņēmumus, lai mēs paši varētu būt par tiem pārliecināti un arī Eiropas Komisijai informāciju sniegt. Tie ne tuvu nav desmitos miljonu mērāmi. Tās ir salīdzinoši mazas summas, no kurām nevar segt ambiciozus izdevumus,” pauž Reizniece-Ozola.
Atsevišķi Nacionālās apvienības priekšlikumi paredz arī izmaiņas nodokļos. Pie šādiem priekšlikumiem pieder ierosinājums ieviest jaunu nodokli tā dēvēto ātro kredītu nozarei.
Ziņots, ka sarunas par nākamā gada valsts budžetu turpināsies trešdien, 6. septembrī. Līdzšinējās sarunās koalīcijas politiķiem nav izdevies atrast kompromisu.
