Šogad satiksmes budžetam paredzēts atvēlēt 740 miljonus eiro, kas sadalās četrās lielākajās grupās – reģionālais sabiedriskais transports, dzelzceļa projekts "Rail Baltica", izdevumi sakariem, aviācijai un tranzītam. Aptuveni pusi no budžeta jeb vairāk nekā 340 miljonus eiro šogad veltīs valsts autoceļiem. Šajā summā ietilpst, piemēram, dotācija pašvaldībām un ceļu uzturēšanai, bet vairāk nekā 200 miljonus eiro veltīs ceļu būvdarbiem, kopumā izbūvējot un izremontējot vairāk nekā 600 kilometrus. Vislielākā uzmanība būs pievērsta reģionālajiem un vietējās nozīmes ceļiem.
Lai gan naudas ceļu būvdarbiem veltīs vairāk nekā pērn, šogad plānots remontēt par 300 kilometriem mazāk nekā pagājušajā gadā, kad izbūvēja 950 kilometrus. Bijušais satiksmes ministrs Linkaits ar satiksmes budžetu ir neapmierināts, norādot, ka Latvijas ceļu infrastruktūra turpinās stagnēt.
"Ja mēs papildus katru gadu ieguldītu ap 60 miljoniem eiro reģionālo ceļu atjaunošanā un būvniecībā, tad līdz 2027. gadam mums izdotos sakārtot mūsu reģionālo ceļu tīklu labā un teicamā kvalitātē. Pagājušajā gadā šāds finansējums ceļiem tika piešķirts. Diemžēl šogad redzu, ka budžeta projektā šo līdzekļu nav. Tas nozīmē, ka mūsu atpalicība no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas – nesamazināsies," sprieda Linkaits.
"Valsts budžets ir tāds, kāds ir. Valdībai ir arī citas prioritātes bez ceļiem, bet, protams, es nepārprotami gribētu, lai mēs šo valsts resursu – 20 tūkstoš kilometrus – uzturētu pēc iespējas labāk," Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns atzina, ka ceļu būvdarbiem būtu jāvelta vismaz par simt miljoniem eiro vairāk, taču tik lielas summas valstij nav.
"Jāsaprot, ka tajā pašā laikā papildus jāuztur dzelzceļa infrastruktūra, jo tur ir sankcijas ar Krieviju un pārējām Austrumu valstīm. Tāpat arī veselības nozarē ir jārisina dažādas lietas ar algām. Valdībai ir jāizšķiras. Nekas jau nav tā sabrucis, kā varbūt ir citur kādās valstīs," vērtēja SM pārstāvis.
Valsts šogad turpinās veidot savienojumus starp pagastiem un novadu centriem. Finansējums paredzēts arī Ķekavas apvedceļa būvniecībai, kas ir viens no lielākajiem infrastruktūras objektiem.
