“Es nodarbojos ar naudas atmazgāšanu kādus desmit gadus apmēram. PVN izkrāpšana no valsts, apkalpoju klientus, palīdzēju nesamaksāt cilvēkiem PVN, radīju fiktīvus darījumus,” raidījumam stāsta par finanšu noziegumiem aizdomās turētais.
Pēc viņa teiktā, grupa ik mēnesi apgrozījusi ap miljonu eiro, bet valsts makam gāja garām pievienotās vērtības nodoklis jeb piektā daļa no šīs summas.
“Šī grupējuma pārvaldībā bija vairāk nekā 12 (..) dažāda veida buferuzņēmumi un fiktīvi uzņēmumi, kā arī uzņēmumi citās Eiropas Savienības valstīs, kas būtībā, noslēdzot fiktīvus darījumus, deva iespēju patiesā labuma guvējam vai nu izvairīties no PVN nomaksas, vai arī izkrāpt PVN lielā apmērā. Pārsvarā grupējums sniedza pakalpojumus klientiem, reālā saimnieciskā darba veicējiem tādās nozarēs kā auto, moto tirdzniecība, būvniecība, dažādu dārgu telefonu, pulksteņu, aksesuāru tirdzniecība,” saka Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.
“De facto” intervētā cilvēka vadīto grupējumu atklāja 2013.gada pavasarī. Pēc Finanšu policijas ieskatiem – tas darbojies mazliet vairāk nekā divus gadus – no 2011. līdz 2013.gadam - un valstij nodarījis zaudējumus ap pieciem miljoniem eiro.
Kad pie aizdomās turamajiem atnāca izmeklētāji, liela daļa pierādījumu jau bija iznīcināti. Bet “shēmotāji” aizbēga. Viņus aizturēja pēc gada diviem.
“2013.gadā uz mums ierosināja krimināllietu, par kuras esamību mēs zinājām, zinājām no cilvēka, kas arī ir iesaistīts, kas maksā, kas ir pietuvināts Finanšu policijai. Tas cilvēks, viņam patīk ļoti daudz runāt, un viņš izpļāpājās. Un mēs, dabūjot to zināt, mēs savu darbību beidzām, un gaidījām, kas notiks,” stāsta aizdomās turētais.
Finanšu policijas priekšnieks “De facto” saka, ka mēģinājuši pārbaudīt šo situāciju, jo lielākā daļa no pierādījumiem, kas bija grupējuma rīcībā, bija iznīcināti. “Iespējams, ka šis grupējums manīja, ka kaut kādas darbības veic – iespējams. Bet pierādījumu tam, ka viņiem tika nodota informācija, mums nav,” saka Kaspars Podiņš.
Šobrīd no konkrētās krimināllietas izdalīta viena epizode par valstij nodarīto kaitējumu 300 000 eiro apmērā. Tā nodota prokuratūrai, pārējais vēl tiek izmeklēts.
Lietā nomainīti jau trīs izmeklētāji. Finanšu policijas vadība to skaidro ar intensīvu pretošanos no aizdomās turamo puses. “De facto” rīcībā ir informācija, ka cilvēks, kuru uzskata par grupējuma vadoni, uzrakstījis arī iesniegumu Finanšu policijas Iekšējai Drošības daļai, vēloties sniegt ziņas par finanšu policistu iesaistīšanos noziedzīgās shēmās.
“Tā kā es desmit gadus esmu šajā “biznesā”, man ir ļoti labi zināms, kas ar ko strādā, kas kam maksā, un arī visam pierādījumi, tai skaitā,” saka aizdomās turamais.
“De facto” ir zināms, ka viņš tiesībsargājošām iestādēm nosaucis konkrētus uzvārdus. Taču Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks “De facto” saka: “Uz lūgumu dot detalizētu informāciju par iespējamiem noziegumiem, ko ir izdarījušas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, mēs neesam saņēmuši nekādu atsaucību. Tā kā piedāvājām griezties arī citās tiesībaizsardzības iestādēs, ja mums neuzticas, bet atsaucību no viņu puses neesmu saņēmis.”
Taču ne Finanšu policijai, ne prokuratūrai neesot izdevies iegūt pierādījumus, kas apliecinātu izmeklētāju saistību ar organizētām naudas atmazgātāju grupām.
