Krustpunktā

ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele par norisēm pirms vēlēšanām un aktualitātēm tiesu darbā

Krustpunktā

Diskusija: Kravu daudzums sarūk. Vai Krievija nogremdēs Latvijas tranzītbiznesu?

Veselības aprūpei nepieciešams papildu finansējums. Kur to dabūsim?

Nauda veselības aprūpei: sliecas celt sociālo nodokli

Lai atrastu trūkstošo finansējumu veselības aprūpes nozarei, pašlaik izskata iespēju par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, pusi no tā maksātu darba ņēmējs un pusi darba devējs, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja Saeimas deputāts Romualds Ražuks (“Vienotība”).

Pašlaik obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas likme, ko maksā darba devējs, ir 23,59%, bet darba ņēmēja likme ir 10,5%.

Ražuks stāstīja, ka sociālā nodokļa palielināšana nozīmētu valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Viņš pats atbalsta šo variantu, bet premjera vadītā darba grupa, kas meklē naudu veselības aprūpei, izskatīja arī iespēju palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%. 

 Ražuks arī atzina, ka iecere par fiksēto 20 eiro maksājumu visiem strādājošajiem vairs nav darba kārtībā.

Darba grupas pārstāvis Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) piebilda, ka, palielinot sociālo nodokli, būs jālemj arī par to, kā obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedalās cilvēki, kas nav darba ņēmēji un nemaksā sociālo nodokli, piemēram, tie, kas maksā patentmaksājumus, mikrouzņēmuma nodokli.

Parādnieks norādīja, ka viņiem varētu noteikt kādu citu kārtību un maksājumus. Tā apdrošināšanu varētu iegūt arī cilvēki, kas nemaksātu sociālo nodokli.

Tāpat ir jānosaka pakalpojumu grozs, ko saņem katrs apdrošinātais, lai būtu skaidrs, par ko cilvēki maksā, ka viņi saņems pakalpojumus savlaicīgi, kvalitatīvi un valsts netērēs milzu naudu slimības pabalstiem, sacīja Parādnieks.  

Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka ZZS nostāja ir līdzīga, ka finansējumu varētu iegūt no sociālajām iemaksām un atkarībā no tā arī diferencēt veselības aprūpes pakalpojumus.

Iepriekš jau izskanēja, ka visiem, arī neapdrošinātajiem, valsts nodrošinātu neatliekamo palīdzību, citus apdraudošo slimību ārstēšanu, ka arī veselības pakalpojumus grūtniecēm.

Ražuks arī norādīja, ka varētu arī paredzēt noteiktas kategorijas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar strādāt un maksāt nodokli, un pārējos apdrošinātu valsts.

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”), kuras plāns saistīt iedzīvotāju nodokļu nomaksu ar veselības aprūpes pakalpojumiem pirms trīs gadiem nonāca Saeimā, bet tālāk netika, sacīja, ka pilnībā atbalsta ieceri par veselības aprūpes finansēšanu no sociālā nodokļa.

Circene norādīja, ka ir jābūt pazīmei, ka cilvēkam ir obligātā apdrošināšana, un ir divi personificētie nodokļi – sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis, un nav atšķirības, no kāda nodokļa iegūtu finansējumu veselības nozarei. Viņa pauda gandarījumu, ka pēc trīs gadiem iecere būtībā satur viņas iepriekšējo piedāvājumu.

“Tur viss tas pats, [..], atliek tikai likumprojektu paņemt, pamainīt apakšpunktus un nosaukumu,” gandarījumu neslēpa Circene.

“Es priecājos, ka beidzot radusies politiska sapratne, varu tikai mēģināt Dievu lūgt, lai viss tas nonāktu līdz pieņemšanai,” sacīja Circene.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, komentējot iespēju palielināt sociālo nodokli, sacīja, ka uzņēmēji ir gatavi iet uz kompromisiem, bet jābūt pārliecībai, ka par samaksāto papildu naudu cilvēki saņems atbilstošus pakalpojumus.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS izvirzītā) raidījumam atzina, ka nākamgad ar sociālā nodokļa palielināšanu pietiktu, lai celtu algas māsām un ārstiem, savukārt Eiropas Komisijas atļauja palielināt budžeta deficītu veselības aprūpes sakārtošanai arī nākamgad dotu iespēju mazināt pacientu rindas.  

Koalīcijas politiķi raidījumā sacīja, ka šie abi avoti ļautu palielināt finansējumu veselības aprūpei, bet, kad atkāpe budžeta deficīta palielināšanai vairs nebūtu spēkā, finansējumu nodrošinātu tas, ka augtu ekonomika un līdz ar to arī algas un iekasētie nodokļi.  

Jau ziņots, ka valdība aptuveni pirms mēneša, 9.maijā, panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums. Valdība nolēma, ka par šī finansējuma avotu lems atsevišķi. Apspriesti vairāki varianti, līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”. Taču vienprātīga atbalsta nav nevienam no šiem variantiem. 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti