Panorāma

Laukos visbiežāk interesējas par kompensāciju malkai

Panorāma

Panorāma

Sākusies klātienes pieteikšanās malkas pabalstam

Naski piesakās apkures sadārdzinājuma kompensācijai – lielākā interese par atbalstu malkai bez čeka

Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji klātienē var pieteikties atbalstam daļējai malkas, granulu un brikešu sadārdzinājuma segšanai. Tas ir viens no veidiem, kā valsts palīdz iedzīvotājiem energoresursu cenu krīzes laikā. Vienreizēju – 60 eiro pabalstu – var saņemt arī tie iedzīvotāji, kuri malku iegādājušies bez čeka. No nepilniem 7 tūkstošiem pieteikumu, kuri trīs dienu laikā saņemti vietnē "Epakalpojumi.lv", absolūtais vairākums jeb 94% ir tieši par atbalsta veidu "malka bez čeka".

Iedzīvotāji piesakās apkures sadārdzinājuma kompensācijai (04.10.2022.)
00:00 / 03:11
Lejuplādēt

Atbalsts tiem, kuri izmanto centrālo apkuri, dabasgāzi un elektrību, būs automātisks. Tā apmēru varēs redzēt ikmēneša rēķinos par komunālajiem pakalpojumiem.

Savukārt atbalstam malkas, koksnes granulu un brikešu iegādei jāpiesakās atsevišķi. To var ātri un ērti izdarīt elektroniski – vietnē "epakalpojumi.lv".

"Uz šodienu lielākā daļa ir portāla iesniegtie pieteikumi, tātad elektroniski pieteikti. Bet arī klātienē cilvēki diezgan aktīvi piesakās," pastāstīja Rīgas domes Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes priekšniece Anna Marija Melne.

Rīgā klātienes apmeklējumam kādā no Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas vietām ir jāpiesakās savlaicīgi, zvanot pa tālruni 80000800. Līdz šim saņemti apmēram 400 pieteikumi. Liela daļa – par vienreizēju 60 eiro pabalstu malkai.

"Lielākā interese šobrīd ir par malku, par atbalsta veidu – ''malka bez čeka''. Šim atbalsta veidam [varēs pieteikties] tikai vienreiz, un šim atbalsta veidam varēs pieteikties tikai līdz 30. novembrim. Pārējiem atbalsta veidiem atkarībā no apkures veida līdz 30. aprīlim nākamgad vai līdz 31. maijam elektrības gadījumā," pastāstīja Melne.

Kuldīgā vismaz 400 pieteikumu

Liela iedzīvotāju interese par daļēju kompensāciju malkas iegādei bija arī citviet Latvijā.

Piemēram, Kuldīgas pašvaldībā pirmdien, 3. oktobrī, līdz pulksten 15 kopumā saņemts ap 400 pieteikumu. Tikai 12 gadījumos par malku, kas iegādāta ar čekiem.

Ar noslodzi pašvaldība pagaidām veiksmīgi tiek galā.  "Tos iedzīvotājus, kuriem ir iespēja autentificēties, bet nav datorprasmju, tos mēs aicinām nākt uz mūsu bibliotēkām. Mūsu bibliotekāri palīdz apstrādāt iedzīvotājiem prasīto informāciju un veikt šos pieteikumus, iesniegt iesniegumus," pastāstīja Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektores vietniece Agnese Buka.

Lai saņemtu daļēju kompensāciju par malkas, brikešu vai granulu iegādi, ja ir čeks, ir jāuzrāda divu veidu dokumenti: mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, ja informācijas nav Zemesgrāmatā, un maksājumu apliecinošs dokuments par kurināmā iegādi. 

Interese arī Latgalē

Apkures atbalstam piesakās arī Latgalē. Spītējot lietum un stiprajām vēja brāzām Latvijas austrumos, uz dažādām pašvaldību ēkām devās tie, kas cer saņemt kompensācijas energoresursu cenu pieaugumam.

Pirmie interesenti pārsvarā ir pensionāri, kas mājokļa apkurei izmanto malku. Čeku gan visbiežāk nav, novērojuši pašvaldības darbinieki Ludzas novadā.

"Par malku. Pirmo reizi bija 150, no pavasara malka [dārgāka], pēc tam 350. Avīzē  skatījos, ka varbūt piešķirs [kompensāciju]," teica Juris.

"Malka un briketes. Briketes arī 400 eiro maksā. Kur tik daudz nopelnīt? Sanāk, nevajag ne ēst, ne dzert, lai būtu silti. Bet, ja gribi ēst, tad, ko – kažokā sēdēt mājās?" pauda Mihails.

Arī Balvos un Jēkabpilī pirmajās stundās saņemti vairāk nekā 100 apkures sadārdzinājuma kompensāciju pieteikumu.

Ludzā administrēšanu uztic bibliotekāriem

Kompensāciju izmaksu administrēšanu valsts uzticēja pašvaldībām, un pašvaldības – saviem darbiniekiem. Kādā pašvaldībā nācies meklēt jaunus darbiniekus, citā – pienākumi uzticēti pašreizējiem darbiniekiem, piemēram, Ludzā – bibliotekāriem.

"Nespējam no telefona atiet. Mums ir viens darbinieks, kas ir uz telefona. Caur "E-pakalpojumiem" arī ir daudz pieteikumu," pastāstīja Ludzas bibliotēkas direktora pienākumu izpildītāja Elita Zirne.

"Viņi prasa, kādus dokumentus drīkst [uzrādīt]. Es paskaidroju: ja ir, tad čeki, vai arī nav čeku. Kāds prasa par vecmammu, vai drīkst viņas vietā atnest, piemēram, bērni," pastāstīja bibliotēkas darbiniece Taisija Loginova.

Pirmdien uz Ludzas bibliotēku atnākušie tika aicināti atgriezties citu dienu. Šeit un daudzviet citur aicina sākumā pierakstīties.

"Bibliotēka nav sociālais dienests, un mēs nevaram veltīt laiku tikai iesniegumu saņemšanai.

Jāatvēlē laiks arī savam – bibliotekāru – darbam," sacīja Zirne.

Darbinieki atzīst, ka cerējuši darbam sagatavoties laikus, saņemot iesniegumu reģistrēšanas programmas demo versiju, bet tas nav noticis. Arī tehniski bijušas ķibeles, kas atrisinātas, piesaistot vietējos informācijas tehnoloģiju speciālistus.

Novada pagastos administrēšanas darbs uzticēts arī sekretārēm. Tur pāris lūgumi pēc atbalsta jau pieņemti. Tiesa, skeneris palicis neieslēgts, jo par malkas iegādi čekus neatnes. Pēc lūguma kompensēt izmaksas tās būs jāizskata mēneša laikā, un arī to darīs pašvaldību darbinieki.    

"Vairāk laika sagādā tie cilvēki, kam nav sakārtotas īpašumtiesības, nav līdzi dokumentu. Vajadzēs apstiprināt. Šajā gadījumā to darīšu es, bet, kā es to darīšu, vēl nevaru komentēt," sacīja Kārsavas pilsētas pārvaldes vadītāja Marita Stepanova.

Kopš 1. oktobra kompensācijas izmaksu segšanai var pieteikties tās mājsaimniecības, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes vai malku.

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.

Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.

Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Un septembra beigās valdība un Saeima lēma par papildu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energocenu krīzē 422,2 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti