Baltijas tirgū strādā "Nasdaq" biržas Rīgā, Tallinā un Viļņā. Kopīgā tirdzniecības sistēmā notiek arī vērtspapīru tirdzniecība. Investīciju baņķieris Ivars Bergmanis, kas strādā Igaunijā, "LHV bankā", stāstīja, ka izmaiņas kapitāla tirgū notiek katru dienu, tomēr ietekme uz dažādu nozaru uzņēmumiem atšķiras.
"Pretstats būtu, teiksim, ar tūrismu saistīts pakalpojumu uzņēmums no Lietuvas – "Novatours", ko krīze ietekmē visvairāk, un cits uzņēmums – "Tallinas ūdens". Katrs uzņēmums jāvērtē atsevišķi. Labs piemērs Latvijā ir "Madara Cosmetics" – eko kosmētikas uzņēmums, kas domā par vidi. Labāk veicas farmācijas uzņēmumiem un "Hansa Matrix", jo augstās tehnoloģijas šodien palīdz. Ir arī citi uzņēmumi, kas šajā nozarē darbojas," klāstīja Bergmanis.
Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Auziņa-Melalksne šī gada pirmo ceturksni dēvē par vētrainu.
Salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pērn, tirdzniecības apgrozījums pieauga divas reizes, darījumus skaits – pat piecas reizes, bet cenas samazinājās.
"Ja runājam par indeksiem un cenām, kritums bija no 12% līdz 20%, bet aprīlis kopumā ir bijis pozitīvs. Pirmajā ceturksnī vairāk bijušas obligāciju emisijas – "Viada", "Sakret", šie uzņēmumi ir piesaistījuši 1. ceturksnī kapitālu. Īpaši jāizceļ "Altum" obligāciju emisija – pieprasījums četras reizes pārsniedza piedāvājumu. Tātad investori uzskata, ka šim uzņēmumam var uzticēt savu naudu. Konkrētā emisija bija veltīta ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Tās ir lietas, kas investoriem šķiet pietiekami interesantas arī ilgtermiņā," teica Auziņa-Melalksne.
Latvijas uzņēmumu obligācijas labprāt iegādājas pensiju fondi. Aprīlī valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" 20 miljonu eiro obligāciju emisijā vienu trešdaļu iegādājās "SEB bankas" meitas uzņēmums "SEB Investment Management". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds stāstīja, ka tas tika darīts ne tikai tāpēc, lai rastu ienesīgākas ieguldīšanas iespējas pensiju uzkrājumiem, bet arī, lai atbalstītu Latvijas ekonomiku un nodrošinātu uzņēmumiem papildu finansējumu.
"Tas mums dod iespēju ieguldīt kādā Latvijas uzņēmumā, īpaši tādā, kas nodarbojas ar valstij svarīgu programmu attīstību. Esam ieguldījuši arī "Latvenergo" obligācijās, īpaši mūs priecē tā dēvētās zaļās obligācijas, kur nauda tiek novirzīta videi draudzīgu projektu attīstībai.
Arī citi valstij piederošie uzņēmumi varētu aktīvāk iesaistīties vērtspapīru tirgū. Nav jau nepieciešams obligāti kotēt biržā uzņēmumu akcijas, varam ieguldīt arī obligācijās,"
sacīja Rozenfelds.
Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Auziņa-Melalksne vērtēja, ka lielo valsts uzņēmumu kotēšana biržā būtu izdevīga arī valstij.
"Valstij piederošo uzņēmumu kotācija biržā būtu viens no veidiem, kā aktivitāti veicināt. Arī veids, kā valstij sadalīt risku par tās īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Tā var piedāvāt interesantas ieguldījuma iespējas gan pensiju fondiem, gan privātpersonām. Katrs Latvijas iedzīvotājs varētu ieguldīt, piemēram, "Latvijas Valsts mežos" vai "Latvenergo, vai kādā citā uzņēmumā," sacīja Auziņa-Melalksne.
Investīciju baņķieris Ivars Bergmanis no "LHV bankas" vērtēja, ka krīze ir īstais brīdis, lai attīstītu kapitāla tirgu.
"Bankām būs mazāka vēlme izsniegt kredītus, jo tās arī ir piedzīvojušas dažādus sarežģījumus dīkstāves ietekmē. Tāpēc lielāka nozīme būs kapitāla tirgus attīstīšanai. Šeit ir runa par akcijām un obligācijām.
Ja domāsim, ka viss ir slikti, tad tā arī būs, bet var arī šādas situācijas izmantot veiksmīgai attīstībai nākotnē," atzīmēja Bergmanis.
Šogad martā tika atvērta Eiropas Savienības fondu programma, kas palīdz piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos maziem un vidējiem uzņēmumiem. Nākamajos trīs gados vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi akciju vai vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu līdz 50% no kopējām izmaksām.
