Darbs pie NAP 2021.-2027. gadam izstrādes ilga vairāk nekā gadu, kura laikā apkopotas ministriju vēlmes, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza NAP budžeta iespējas.
Kopumā plāna izstrādes laikā ministrijas iesniegušas 538 priekšlikumus dažādām iniciatīvām, kuru īstenošanai 2021.-2027. gadā būtu nepieciešami vairāk nekā 40 miljardi eiro.
No 14,5 miljardiem eiro 2,2 miljardi eiro ir valsts budžetā attīstībai paredzētais finansējums, 5,4 miljardi eiro – Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, 3,7 miljardi eiro ES fondu finansējums lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī cits ārvalstu finansējums, tostarp, piemēram, ir "Rail Baltica" projektam paredzētais finansējums.
PKC vadītājs stāstīja, ka līdz šim bijušas ļoti plašas diskusijas par izvēlēm, kur novirzīt investīcijas. Vajadzības, pēc PKC vadītāja teiktā, ir lielas, tāpēc ir grūti izvēlēties. "Jāapzinās, ja nekoncentrēs resursus, tad grūti būs sasniegt izvirzītos mērķus," norādīja PKC vadītājs.
Jaunajā NAP noteikti četri stratēģiskie mērķi:
- vienlīdzīgas iespējas;
- produktivitāte un ienākumi;
- sociālā uzticēšanās;
- reģionālā attīstība.
Pēdējais mērķis NAP iekļauts saskaņā ar Saeimas deputātu ieteikumu.
Tāpat NAP noteiktas sešas prioritātes, tostarp ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība, to risinājumiem plānā paredzēts lielākais finansējums – 49% no kopējā. Šī prioritāte ietver arī "Rail Baltica" projektu.
Vilks atzina, ka līdzšinējā NAP – no 2014. gada līdz 2020. gadam – mērķi sasniegti apmēram 70% apmērā. Ir jomas, kur izvirzītie mērķi nav sasniegti vispār, piemēram, demogrāfijā, jo šajā jomā mērķi bijuši ļoti ambiciozi.
Jaunajā NAP grūtāk sasniedzamais mērķis, pēc Vilka teiktā, būs nevienlīdzības mazināšana, jo šajā jomā gaidāmas grūtas politiskās diskusijas par nodokļu politiku.
PKC vadītājs atzina: brīdī, kad valdība lemj par valsts budžetā attīstībai paredzētās naudas sadali un atbalstāmajām prioritātēm, tai būtu jāraugās uz NAP – tam būtu jābūt kā "mērauklai", taču līdz šim tas daļēji ņemts vērā lēmumu pieņemšanā.
Latvijas Universitātes, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, ekonomists Gundars Bērziņš atzina, ka plānā būtu vēlējies redzēt, kā iecerēts vairot iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, jo ir viegli tērēt līdzekļus īstermiņa labklājībai, piemēram, uzceļot kādu būvi.
Viņaprāt, jautājums ir, vai mēs ar šo plānu iemācīsimies ķert zivis vai tikai tās saņemt. "Vai šajā plānā ir pietiekoši daudz aktivitāšu, kas nodrošinās ilgtermiņa izaugsmi Latvijai," sacīja Bērziņš.
Nākamceturtdien, 13. februārī, plānu iecerēts skatīt Nacionālās attīstības padomē, kam jādod mandāts plāna virzīšanai skatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā. NAP iespējamas izmaiņas tā skatīšanas laikā Saeimā, pieļāva PKC vadītājs Vilks.
KONTEKSTS:
Pašlaik top NAP 2021.-2027. gadam, nosakot stratēģiskos mērķus un prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas Latvijā jāveic, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. NAP noteiktie stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem.
