Naktsmītņu bizness: regulēts stingri un kontrolētāju daudz, bet trūkst koordinētas pārraudzības

Pēc traģiskā ugunsgrēka Merķeļa ielā atbildīgās iestādes īpašu uzmanību sākušas pievērst nelikumīgajam naktsmītņu biznesam. Ir daudz veikti kontrolējošie pasākumi, taču pārraudzība nav koordinēta. Saeimas atbildīgā komisija plāno pārskatīt iestāžu uzraudzības funkcijas.

Naktsmītņu bizness: regulēts stingri un kontrolētāju daudz, bet trūkst koordinētas pārraudzībasLinda Spundiņa

Ceturtdien, 29. aprīlī, pēc Rīgas pašvaldības policijas un būvvaldes kopīgā reida Rīgas dome pārtraukusi vairāku hosteļu ekspluatāciju galvaspilsētā, mikroblogošanas vietnē "Twitter" apstiprinājis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!").  Viņš norādīja, ka ir jāmaina normatīvie akti, lai dienestiem būtu lielākas pilnvaras šādas iestādes slēgt bez kavēšanās.

Kamēr likumi nav mainīti, šādu "uzņēmēju" dzīve jāpadara pēc iespējas neērtāka – jāpalielina reidu skaits, biežāk jāliek sodi, un Rīgas dome sākusi darbu abos šajos virzienos. Vēl jāpievērš uzmanība izklaides vietām.

Ir izveidota arī darba grupa, kurā amatpersonas diskutēja par iespējām veikt izmaiņas Administratīvā procesa likumā un ieviest jaunus piespiedu izpildes līdzekļus, kā arī tiks apspriests jautājums par vienotas platformas izveidi, kurā atbildīgie dienesti apmainītos ar informāciju. Darba grupa turpinās diskusiju nākamajā sēdē, kura varētu notikt 7. maijā.

Traģiskais ugunsgrēks Merķeļa ielā 8 izcēlās dzīvoklī, kas patvaļīgi tika pārbūvēts par hosteli. Naktsmītne bija nelegāla, taču tās īpašnieks Valsts ieņēmumu dienestā (VID) bija reģistrējis savu saimniecisko darbību, apstiprināja VID. Postošā nelaime izgaismoja vairākas problēmas naktsmītņu biznesā.

Runājot par nozares sakārtotību, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis minēja trīs būtiskas problēmas. Pirmā – ir daudz uzņēmēju, kuri nodarbojas ar viesu izmitināšanu, taču neapvienojas nozares organizācijās, kurās tie varētu tikt izglītoti par aktuālajiem jautājumiem un iegūt profesionālās iemaņas.

Otrā un visbūtiskākā – katrai kontroles iestādei ir sava atbildība, bet darbs nav savstarpēji koordinēts, uzsver Naglis.

"Regulējošo normatīvo aktu ir ārkārtīgi daudz, un kontrolējošo institūciju, kas vispār uzrauga un nodarbojas ar šī rūpala uzraudzību, ir daudz. Tas ir segmentēts,"  vērtēja Naglis.

Nozares asociācijas prezidents stāstīja, ka ar viesu izmitināšanu Latvijā var nodarboties jebkurš. Par to var pārliecināties vietnēs "Airbnb" un "booking.com".

"Tā sauktais viesu dzīvoklis vispār nav atrunāts Tūrisma likumā. Viesnīcu un restorānu asociācija pagājušogad mēģināja šādu redakciju formulēt un iekļaut likumā, bet diemžēl Saeimas deputāti neatbalstīja to un gandrīz vienbalsīgi nobalsoja "pret"," sacīja Naglis.

Viena no kontrolējošajām iestādēm ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Taču VID uzrauga to, vai persona, kas veic saimniecisko darbību, reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī to, vai tiek pildītas nodokļu saistības pret valsti. Personai ir jānorāda arī saimnieciskās darbības veids.

"Tālāk jau par to, kādā tehniskā stāvoklī ir konkrētā, pieņemsim, šajā gadījumā viesu izmitināšanas mītne, vai tā atbilst ugunsdrošības nosacījumiem un dažādas citas lietas, par to atbild citas valsts iestādes," norādīja dienesta pārstāvis Andrejs Vaivars.

Viņš stāstīja, ka VID pievērš uzmanību naktsmāju piedāvātājiem arī vietnēs "Airbnb", "booking.com" un citās. Ja šie pakalpojumu sniedzēji nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, tad VID aicina to izdarīt.

"Nav tā, ka kādā brīdī tiktu pavilkta svītra un pateikts, ka viss – ar šo jautājumu varam vairs nestrādāt. Nē! Tam tiek pastāvīgi sekots līdzi un uzmanīts, lai nav tā, ka tajā pašā, piemēram, "Airbnb" parādās sludinājumi par mītnes iznomāšanu, tikai valsts par to neko nezina. Tā nav," uzsvēra Vaivars.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Ralfs Nemiro ("KPV LV”) uzsvēra , ka naktsmītņu bizness šobrīd ir ļoti stingri regulēts.

Taču problēmas ir ar nelegālo izmitināšanas vietu attīstību, tāpēc aktuāls ir jautājums par kontroles funkciju pastiprināšanu.

Nemiro ieskatā tās varētu būt trīs institūcijas.

"Faktiski pašvaldības, valsts kā Būvniecības valsts kontroles birojs un valsts kā Iekšlietu ministrija ar saviem resoriem. Es no savas puses uzdošu jeb faktiski lūgšu Būvniecības valsts kontroles birojam informēt Saeimas Tautsaimniecības komisiju par to, kāda ir situācija šobrīd, vai ir nepieciešams normatīvo aktu regulējums šobrīd. Iespējams, šis datums varētu būt nākošā trešdiena," teica Nemiro.

Deputāts paredzēja, ka, iespējams, būs jāpārskata normatīvo aktu regulējums, bet par to tiks diskutēts komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt