Pirms nepilna gada, saņemot informāciju par gaidāmo kadastrālo vērtību pieaugumu, Saeima nolēma šīs izmaiņas uz gadu "iesaldēt" cerībā, ka pa šo laiku izdosies atrast jaunu nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas modeli, kas ļautu izvairīties no strauja nodokļa pieauguma.
Tomēr, kā liecina diskusijās iesaistīto teiktais, neviens no iespējamiem variantiem, tostarp ar nodokli neapliekamā minimuma noteikšana un vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa, nav atzīts par gana labu.
"Zemei kādā veidā šo nodokļa slogu vai pieaugumu ierobežot, nav normāla varianta.
Visi ir nenormāli dārgi administrēšanā, un tad ir jautājums, vai ir vispār jēdzīgi to darīt," komentē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere.
Viņasprāt, grūtības ar nodokļa piemērošanas modeļa pilnveidošanu ir tikai daļa no problēmas. Vēl būtiskāk esot sakārtot kadastrālās vērtēšanas sistēmu, bet, kamēr tā nav pilnveidota, prātīgākais risinājums būtu jau pērn sagatavotās izmaiņas atlikt uz vēlreiz.
"Būtu neprāts tās jaunās, apturētās kadastrālās vērtības iedarbināt, tāpēc, ka "premium" klase tur nebūt nav atrisināta un tur pieauguma nav. Pieaugums ir tikai jaunajiem projektiem un individuālajām mājām jaunajos ciematos. Kā mēs visi labi zinām, jaunās individuālās mājas tajos ciematos bieži vien ir daudz sliktākas nekā rekonstruēta vecā apbūve. Tāpat, piemēram, Rīgas centrā esošās rekonstruētās mājas ir daudz vērtīgākas nekā daudzi jaunie projekti," teica Šķiltere.
Pie secinājuma, ka nekustamā īpašuma nodokļa reforma nav iespējama, nepārskatot veidu, kādā tiek noteiktas nodokļa aprēķināšanā izmantotās kadastrālās vērtības, nonākusi arī Finanšu ministrija (FM). Tās parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība) stāsta, ka patlaban par optimālāko variantu tiek uzskatīta kadastrālo vērtību pieauguma ierobežošana.
"Zemes dienests šobrīd strādā pie blusu izķeršanas šajā sistēmā. Teikšu kā ir, pašlaik kadastrālās vērtēšanas sistēma ir ar salīdzinoši daudz kļūdām, tāpēc ir vajadzīgs papildlaiks, lai šīs problēmas novērstu.
Ir pieņemts lēmums, ka tiks pagarināts termiņš, kadastrālās vērtības tiks iesaldētas…Netiks iesaldētas pavisam, bet tām tiks uzlikts 10% pieauguma ierobežojums," teica Putra.
Vienlaikus esot domāts arī par to, kā panākt, lai kadastrālo vērtību izmaiņas un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa un piespiedu nomas maksu pieaugums nebūtu tik straujš.
"Laba ziņa ir tā, ka, lai tās tik strauji nesvārstītos, turpmāk kadastrālo vērtību izmaiņas skatīs četru gadu griezumā. Līdz šim tās tika skatītas viena gada griezumā un mēs nonācām pie situācijas, ka bieži vien ir straujš lēciens," teica FM pārstāvis.
Jāpiebilst, ka no nākamās nedēļas savu līdzšinējo amatu atstās Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš. Viņa pārcelšana citā amatā neoficiāli tiek saistīta tieši ar iespējamām izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodoloģijā.
