Nākamajā plānošanas periodā kopējais ES piešķirtais finansējums Latvijas lauksaimniekiem ir par 24% lielāks

Kopējais Eiropas Savienības (ES) piešķirtais finansējums Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) Latvijai ir 3,324 miljardi eiro, kas ir par 637 miljoniem jeb 24% vairāk nekā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, paredz otrdien valdībā zināšanai pieņemtais Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvais ziņojums par Latvijas KLP stratēģisko plānu 2023.-2027.gadam.

Atšķirībā no iepriekšējiem plānošanas periodiem, no 2023.gada vienā politikas plānošanas dokumentā tiks apvienoti trīs atbalsta instrumenti - tiešie maksājumi, sektorālās atbalsta intervences tādos sektoros kā augļu, dārzeņu, biškopības un citos, kā arī lauku attīstības atbalsta pasākumi.

Kā norāda ZM, tas ļaus saskaņotā veidā izmantot dažādus atbalsta instrumentus un mērķtiecīgāk risināt nozaru un lauku teritorijas vajadzības.

KLP stratēģiskajā plānā paredzētie atbalsta instrumenti tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). No līdzšinējiem ELGF atbalsta pasākumiem ārpus KLP stratēģiskā plāna paliks vairāki tirgus atbalsta pasākumi, piemēram, Eiropas Savienības (ES) programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu, intervences iepirkums, privātā uzglabāšana, veicināšanas programmas, un citi.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ES dalībvalstis 2020.gada 21.jūlija Eiropadomes ārkārtas sanāksmē vienojās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam. Kopējais ES piešķirtais finansējums KLP Latvijai ir 3,324 miljardi eiro.

Latvijai pieejamais tiešo maksājumu finansējums laikposmam no 2021.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim ir 2,475 miljardi eiro faktiskajās cenās, tas ir, par 758 miljoniem eiro jeb 44% vairāk nekā 2014.-2020. periodā. Tā kā 2021. un 2022.gads ir noteikti par pārejas periodu, 2021. un 2022.gadā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 683,2 miljoni eiro, bet 2023.-2027.gadā - 1,791 miljards eiro.

Sektorālajām intervencēm tādos sektoros kā augļu, dārzeņu, biškopības un citos sektoros un lauku attīstības atbalsta pasākumiem finansējums paredzēts ELGF ietvaros.

Ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu sektorā plānots finansējums četru miljonu eiro apmērā, un tam Latvijas līdzfinansējums netiek paredzēts. Biškopības sektoram finansējums tiek plānots 3,29 miljonu apmērā, tostarp 50% no ELGF un 50% Latvijas līdzfinansējums. Savukārt ražotāju organizācijām citos sektoros plānots finansējums četru miljonu eiro apmērā, jo KLP stratēģiskā plāna regula paredz iespēju līdz 3% no piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem, izmantot citu nozaru intervenču veidiem.

Savukārt no ELFLA Latvijai pieejamais ES finansējums laikposmam no 2021.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim ir 848,7 miljoni eiro faktiskajās cenās, tas ir, par 120,2 miljoniem eiro jeb 12% mazāk nekā plānošanas periodā 2014.-2020.gadam. Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam īstenošanai pārejas periodā tiek paredzēts publiskais finansējums 384,1miljoni eiro apmērā (ES finansējums 261,2 miljoni eiro).

Pēc 2023.gada ELFLA ietvaros Latvijai pieejamais finansējums ir 587,5 miljoni eiro. KLP stratēģiskā plāna regulā noteiktais paredz ELFLA līdzfinansēt no valsts budžeta vismaz 15% apmērā, kas ir zemākā līmenī salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadam plānošanas periodu, kurā valsts budžeta līdzfinansējums bija paaugstinātā apmērā - 32% jeb 455,9 miljoni eiro. ELFLA atbalsta pasākumu īstenošanai 2023.-2027.gada periodam pieejams publiskais finansējums ir 691,1 miljoni eiro.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu finansējums lauku attīstības pasākumu īstenošanai kopumā samazinājies par 349,7 miljoniem eiro, tostarp valsts budžeta līdzfinansējuma daļa par 229,4 miljoniem eiro jeb 50% mazāk.

Kā skaidro ZM, kopumā šāds finansējuma samazinājums būtiski apgrūtina atbalstāmo prioritāšu noteikšanu un iespējas īstenot atbalsta intervences un noteikt to mērķa rādītājus pietiekamā apjomā, lai varētu izpildīt Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam rīcības virzienā "Daba un vide - "Zaļais kurss" paredzētos uzdevumus, kā arī Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam un Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030.gadam noteikto darbību īstenošanu.

Ņemot vērā minētos iemeslus, kā arī, piemēram, "Natura 2000" izvirzītos mērķus un tehniskās palīdzības nodrošinājumu, ministrija norāda, ka nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējumu, lai nodrošinātu finansējuma apjomu lauku attīstībai iepriekšējā perioda līmenī, papildus piešķirot vismaz 248,5 miljonus eiro.

Valdības sēdē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) sacīja, ka 2025.gadā plānots caurskatīt stratēģiskajā plānā nospraustos mērķus un to izpildi, lai vajadzības gadījumā veiktu pielāgojumus, piemēram, vides un klimata mērķu sasniegšanai.

Jau ziņots, ka pērn sākās jauns ES septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi.

KLP Stratēģiskā plāna sabiedriskā apspriešana notika pērn novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt