Nākamā gada budžetā pieprasīti papildu 70 miljoni eiro ceļu stāvokļa uzlabošanai

Satiksmes ministrija nākamā gada valsts budžetā ir pieprasījusi papildu 70 miljonus eiro ceļu stāvokļa uzlabošanai, informēja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (Jaunā konservatīvā partija) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Linkaits ceturtdien tikās ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas vietnieci Annu Upenu un vienojās par ciešāku sadarbību ceļu būvniecības jomā.

Zandere informēja, ka valsts ieguldījums tiltu un ceļu būvniecībā pēdējos gados ir bijis ar pieaugošu tendenci, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, tomēr būvnieki ar bažām raugās nākotnē. Nākamie divi gadi būs smagi, jo nenoteiktība valda gan saistībā ar plānotajiem darbiem, gan finansējumu. "Nepieciešami kā īstermiņa, tā arī ilgtermiņa risinājumi," tikšanās laikā teica Upena.

Linkaits paziņoja, ka, rūpējoties par negatīvo seku mazināšanu nozarei, Satiksmes ministrija nākamā gada valsts budžetā ir pieprasījusi papildus 70 miljonus eiro ceļu stāvokļa uzlabošanai. "Šis ir laiks, kad ceļu būvniecības izmaksas samazinās, un šie apstākļi ļautu mums par mazāk līdzekļiem salabot vairāk ceļu," teica ministrs.

Viņš uzklausīja nozares redzējumu attiecībā uz situāciju publisko iepirkumu jomā, tendencēm saistībā ar Eiropas Savienības finansējumu, kā arī nozares vienmērīgu attīstību un spēju piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus. Linkaits arī veltīja atzinīgus vārdus nozarei par tās spēju pašsakārtoties, mazinot ēnu ekonomiku. 

Abas puses vienojās ciešāk sadarboties arī "Rail Baltica" būvniecības kontekstā.  

KONTEKSTS:

Iepriekš ministrs stāstīja, ka administratīvi teritoriālās reformas vajadzībām ceļu remontiem ir iespējams piesaistīt aptuveni 200 miljonus no valsts budžeta. Viņš gan neminēja laika posmu, kurā šo naudu varētu dabūt. Viņš arī stāstīja, ka nākotnē varētu runāt par ceļu nozares finansēšanu, palielinot akcīzes nodokli degvielai.

Ceļa rekonstrukcijas darbi uz Vidzemes šosejas būs pēdējie, kam pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Nākamgad šīs naudas ceļiem vairs nebūšot. Nozares pārstāvji uzsver – ceļu infrastruktūras stāvoklis jau vairākus gadus ir kritisks, tāpēc valdībai būtu jārod iespējas autoceļu finansēšanai. 

Daudz sliktāks stāvoklis ir uz reģionālajiem ceļiem. Kaut daļu no šīs infrastruktūras administratīvi teritoriālās reformas ietvaros plānots nodot pašvaldību īpašumā, valsts dotāciju līdz 2021. gadam šiem mērķiem būtiski palielināt nav plānots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti