Valsts aizsardzības spēju stiprināšana, nevienlīdzības mazināšana un cīņa pret nodokļu nemaksāšanu. Šie ir trīs lielākie vaļi uz kuriem balstās nākamā gada valsts budžets.
Finanšu ministrijas paspārnē izveidotās Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis, "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks to raksturo kā iespējām atbilstošu, tomēr brīdina par gaidāmām problēmām nākotnē.
„Tas nudien nerisina ilgtermiņa nākotnes izaicinājumus - ko valsts varēs vai nevarēs atļauties, ko nevarēs atļauties. Jau pašlaik mēs runājam kam varētu iedot vairāk, kam nedot naudas. Ja mēs tā turpināsim, tad pēc pāris gadiem, lai kādam iedotu vajadzēs kādam atņemt,” saka Kazāks.
Kaut valdība turējusi uzņēmējiem doto solījumu, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 24% uz 23%, aizvien ir daudz darāmā, lai iekasētu nodokļus. Par spīti ekonomikas izaugsmei kopējā iekasētā nodokļu masa pret IKP turpina samazināties.
Arodbiedrības prognozē, ka vairāki uzņēmēji, kas nevarēs samaksāt minimālo algu 360 eiro apjomā būs spiesti atgriezties ēnu ekonomikā. „Ar atsevišķiem soļiem, ko valdība spēra, viņi budžeta pieņemšanas laikā parādīja, ka viņus vairāk interesē bagāto ērtības, to parādīja sociālā nodokļa griesti tiem, kuri saņem algas virs 4000 eiro,” vērtē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers. „Viņiem šis nodoklis ir mazāks. To arī parādīja partiju kvotas, ko izdalīja vieglu sirdi par diviem miljoniem. Skolotājiem varēja knapi trīs miljonus sameklēt un paziņoja ka tas ir liels sasniegums, bet divus miljonus izmeta tikai tā - savas labklājības un popularitātes nodrošināšanai,” norāda Krīgers.
Izglītības nozarei nākamgad finansējums augs par 31,4 miljoniem eiro. Skolotāji prasīja vēl vairāk un tagad apsver iespēju streikot. Nepietiekams finansējums aizvien ir arī veselības aprūpes nozarei, kura nākamgad papildus saņems 31,1 miljonus eiro.
Ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ par 37,9 miljoniem latu augs atvēlētais finansējums bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei un Jaunsardzei. Ceļu remontiem un pasažieru pārvadājumiem papildu novirzīti 32,6 miljoni eiro. Tāpat ar nākamo gadu paredzēts atcelt visus krīzes laikā noteiktos ierobežojumus sociālajiem pabalstiem.
Tiesa bez atbalsta palika opozīcijas priekšlikums piešķirt Rīgai 15 miljonus eiro nerīdzinieku pārvadāšanu sabiedriskajā transportā. „15 miljoni ir tā summa, ko vajadzētu nosegt par nerīdziniekiem nu sēdēsim un domāsim,” ceturtdienas rītā LTV „Rīta Panorāmā” sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”).
Piektdien Ušakovs bija iecerējis tikties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, lai runātu par nerīdzinieku pārvadāšanu. Noraidītā ierosinājuma dēļ tikšanās atcelta.
