Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.
Covid-19 dēļ budžeta izdevumi pieaug
Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.,2022. un 2023.gadam tika prognozēts, ka valsts konsolidētā budžeta izdevumi 2022.gadā varētu būt 11,053 miljardi eiro, tomēr, aktualizējot izdevumus, aprēķināts, ka 2022.gada budžeta izdevumi varētu būt 11,886 miljardi eiro.
Valsts pamatbudžeta aktualizētie izdevumi plānoti 8,741 miljarda eiro apmērā, kas ir par 668,1 miljonu eiro vairāk, nekā tika plānots pērn.
FM skaidro, ka izmaiņas valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos ietekmē plānotie tēriņi 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai plānotie 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam novirzāmie 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie 14,5 miljoni eiro.
Tāpat 2022.gada valsts pamatbudžetā bāzes izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā, kuru plānots novirzīt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai.
Savukārt 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai.
Vienlaikus valsts speciālā budžeta aktualizētie izdevumi 2022.gadā plānoti 3,387 miljardu eiro apmērā, kas ir par 160,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn. Pieaugums skaidrots ar papildu 77,3 miljonu eiro novirzīšanu vecuma pensijām, 56,6 miljonu eiro novirzīšanu slimības pabalstiem, 15,4 miljonu eiro novirzīšanu bezdarba pabalstiem, 7,1 miljona eiro novirzīšanu vecāku pabalstiem, kā arī 200 000 eiro novirzīšanu invaliditātes pensijām.
Ministrijās rod papildu naudu prioritātēm
Savukārt pēc izdevumu pārskatīšanas ministrijās rasti 172,3 miljoni eiro prioritāšu finansēšanai. Bāzes izdevumu pārskatīšanas rezultātā ministrijas ietaupījušas 103,8 miljonus eiro, attīstības izdevumu pārskatīšanas rezultātā ietaupīti 34,5 miljoni eiro, 15,2 miljoni eiro rasti pēc nozaru finansēšanas politikas analīzes, savukārt izdevumu neizpildes analīzes rezultātā ietaupīti 14,6 miljoni eiro.
No izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem 172,3 miljoniem lielāko daļu jeb 101,7 miljonus eiro plānots novirzīt ministriju prioritāšu finansēšanai, bet atlikušos 70,6 miljonus eiro - novirzīt citām prioritātēm.
Paredzams, ka Zemkopības ministrija savu prioritāšu īstenošanai varēs paturēt 30,4 miljonus eiro,
FM - 14,9 miljonus eiro, Veselības ministrija - 14,7 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 10,9 miljonus eiro, Aizsardzības ministrija - 9,4 miljonus eiro, Labklājības ministrija - 8,1 miljonu eiro, bet Iekšlietu ministrija - četrus miljonus eiro.
Tāpat daļu ietaupīto līdzekļu prioritāšu finansēšanai varētu paturēt Ārlietu ministrija - 2,7 miljonus eiro, Izglītības un zinātnes ministrija - 2,2 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 1,3 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 1,2 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - vienu miljonu eiro, Satiksmes ministrija - 200 000 eiro.
KONTEKSTS:
Otrdien, 24.augustā, Ministru kabinets skatīs virkni ar 2022.gada budžetu saistītu jautājumu, tostarp par fiskālo telpu, budžeta bāzi, prioritārajiem pasākumiem, kā arī ministriju izdevumu pārskatīšanas rezultātus.
