Ministre gan piebilda, ka precīzāka fiskālā telpa būs zināma šā gada augustā.
2019.gada provizoriskā fiskālā telpa tiek lēsta 19,9 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.
Šāds nevienmērīgs fiskālās telpas pieaugums tiek skaidrots ar to, ka 2018.gadā tiks reformēts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), tādējādi 2019.gadā budžetam ies secen nedaudz virs 100 miljoniem eiro.
Savukārt fiskālās telpas straujāks pieaugums 2020.gadā tiek skaidrots ar to, ka būtiski paātrināsies ekonomiskās izaugsme.
Budžeta strukturālais deficīts saskaņā ar Eiropas Komisijas metodoloģiju nākamajā gadā aplēsts 1,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2019.gadā - 1,5% no IKP, bet 2020.gadā tas samazināsies līdz 1% no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā aplēsts 1,1% apmērā no IKP, 2019.gadā - 0,9% apmērā, bet 2020.gadā - 0,4%.
Fiskālā telpa
Valdībai pieejamie līdzekļi papildu budžeta vajadzību segšanai. To rēķina kā starpību no Fiskālās disciplīnas likumā atļautā budžeta deficīta un plānotajiem izdevumiem.
Starptautiski šo terminu mēdz lietot plašāk, t.i., pieskaitot klāt arī iespējamo valdības parādu līdz līmenim, kas neietekmē ekonomikas izaugsmi.
(avots: Fiskālās disciplīnas padome)
LETA jau ziņoja, ka ministrijas papildu 2018.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa gandrīz 760 miljonus eiro.
FM norādīja, ka tas, cik papildu nauda ministrijām nākamgad būs pieejama, būs zināms šā gada augustā. Līdz augustam FM atjaunos ekonomikas izaugsmes prognozes, ieņēmumu prognozes, kā arī pārskatīs nozaru ministriju izdevumus - tādējādi aprēķinot arī iespējamo fiskālo telpu 2018.gadam.
