/Papildināts ar A.Vilka teikto/
Globālās ekonomikas risku dēļ Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi var palēnināties, tāpēc sarunas par valsts budžeta izlietojumu nākamajam gadam būs smagas, jo ne visus valsts iestāžu pieprasījumus būs iespējams apstiprināt.
Tomēr par budžetu atbildīgā Finanšu ministrija, komentējot valdības šonedēļ pieņemto nākamo gadu valsts budžeta ietvaru, pievērš uzmanību, ka nākamā gada budžeta izdevumi tomēr tiks palielināti visai ievērojami.
„Tas ir pirmais solis budžeta veidošanas uzsākšanai turpmākajiem trīs gadiem. Konkrēti 2015.gadam šie izdevumi tika aprēķināti 5,3 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar spēkā esošos ietvarlikumu 2014.-2016.gadam, konkrēti nākošajam gadam ir palielināti par 234 miljoniem eiro, un lielāko daļu no šī palielinājuma veido finansējums Eiropas Savienībus fondu projektu īstenošanas nodrošināšanai,” komentē ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne.
Viņa arī uzsver, ka papildus līdzekļi nākamā gada budžetā tiks piešķirti visām nozarēm: „Papildu līdzekļi patiesībā ir visām nozarēm, jo, apstiprinot šī gada budžetu, Saeima jau ir apstiprinājusi papildu izdevumus nākamajam gadam būtiskā apmērā. Un konkrēti 2015.gadam tie ir 393 miljoni eiro, kas ir iestrādāti jau ietvarlikumā, 2016.gadam tas veido jau 443 miljonus eiro. Tā kā visām nozarēm finansējums ir nodrošināts.”
Savukārt premjere Laimdota Straujuma pēc valsts budžeta nākamo gadu bāzes apstiprināšanas uzsvēra, ka lielāka skaidrība par to, cik tieši nākamajos gados saņems valsts iestādes un ministrijas, būs nākamajos mēnešos:
„Tā ir bāze, tātad tas ir pamats, uz kā mēs veidosim budžetus nākamos trīs gadus, un jaunās politikas iniciatīvas ministrijas iesniegs līdz 1.augustam, kad mēs arī sāksim izskatīt. Un iespējamo fiskālo telpu vai iespējamo budžeta lielumu, makroekonomiskos rādītājus, mēs skatīsim aprīļa beigās.”
Tiesa, korekcijas valsts budžeta plānošanā, piemēram, attiecībā uz budžeta deficīta lielumu var ieviest arī Krievijas un Ukrainas konflikts, un ar to saistīto ekonomiskā ietekme, norāda finanšu ministrs Andris Vilks:
„Viennozīmīgi jārunā par tādām lietām - ja reiz mums ir mazāks kopprodukta pieaugums gaidāms dēļ tā, ir mazāka nodarbinātība, mazāki budžeta ieņēmumi, tad ir skaidrs, ka gan Latvijai, gan pārējām valstīm ir jānāk pretī, runājot par tā saucamajiem budžeta deficīta lielumiem, valsts parāda lielumiem un Eiropas fondu apguves rādītājiem, jo tur var būt dažādas nobīdes.”
Jāatgādina, ka pagājušajā gadā ministrijas 2014.gadam no valsts budžeta papildus lūdza vairāk nekā 700 miljonus eiro, tomēr jauniem izdevumiem budžetā tika piešķirti aptuveni 300 miljoni eiro.
