“Te ir zivju inkubācijas cehs, kurā mēs audzējam foreles, pašlaik arī te ir palijas un karpas dažās vannās,” akciju sabiedrības “Nagļi” direktore Ginta Kalvāne rāda jauno cehu, kas uzcelts, apgūstot Eiropas finansējumu. Cehā pirmo gadu tiek audzētas foreles. “Ikrus saņemam no Polijas, paši neslaucam foreles. Te ir zivju inkubācijas līnija, te no ikriem piedzimst un rodas mazās foreles. Pavasarī - maijā vai jūnijā, atkarībā no temperatūras - te notiek karpu inkubācija.”
Foreļu audzēšana uzsākta, lai dažādotu produkcijas klāstu un nodrošinātu papildu darba vietas.
Ja karpu audzēšanā darba rokas vajadzīgas sezonāli, tad cehā darbs tiek nodrošināts četriem cilvēkiem arī ziemā.
“Šogad izskatās, ka būsim pārdevuši 2 tonnas foreļu, es domāju, ka nākošajā gadā apjomi jau būs lielāki,” saka Ginta Kalvāne un stāsta, ka sešdesmito gadu beigās Nagļos audzēja tikai karpas - tika uzcelta zivsaimniecība un bijušajos Lubāna klānos izrakti dīķi. Arī šobrīd 99% produkcijas ir karpas, viens procents ir līdakas un foreles. Kopumā tiek nodarbināti 12 cilvēki, bet šobrīd, kad notiek nozveja, strādā vairāk.
“Mēs nozvejojam aptuveni 40-50 tonnas mazuļu, tad ir divvasaru zivis, un tirgus zivis pāri simt tonnām iztirgojam pa gadu. Ir pašiem savi karpu un līdaku vaislinieki. Līdakas laižam visos dīķos, kur ir divvasaru zivis, viņas darbojas kā dīķu sanitāri, izēd kādu karūsu, kas palikusi, kādas slimākas, mazākas zivis,'' klāsta Kalvāne.
Šajā nedēļā plānots pabeigt nozveju, lai sašķirotu zivis, kas domātas pārdošanai un kas nonāks atpakaļ ziemas dīķos. Šogad labi padevušies zivju mazuļi. Citiem zivju audzētājiem vasarā bijušas problēmas ar ūdens daudzumu, bet Nagļos viss bija kārtībā.
Raizes rada vien cīņa ar putniem, kas izēd zivis. Kopumā zivis tiek audzētas 1400 hektāru lielā platībā, un tik lielā apjomā nosargāt dīķus ir neiespējami.
“Ziemas dīķus apsēduši kormorāni, tie tādi putni zosu lielumā, ēd tikai zivis, tad mēs uzliekam ar gāzes balonu darbināmus šaujamos, kas rada šāviena troksni, un kormorāns bēg. [Tā darām], lai pašiem nav jāskraida, jo dīķi ir no 0,4 līdz 2 hektāriem lieli,” skaidro direktore.
Putni tiek arī izšauti, jo, lai gan kormorāns jeb jūras krauklis ir aizsargājams, Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju to šaušanai, tomēr, neskatoties uz dažāda veida mēģinājumiem putnus aizbaidīt, tiek izēsts liels apjoms zivju, secina Kalvāne:
“Ja ielaižam simt procentus, tad 30-40 procenti paliek ar visu baidīšanu lielajos dīķos. Par zaudējumiem, ko rada putni, mēs nesaņemam neko. Visu laiku turas zivju apjoms vienāds, vairākus gadus nevaram izaudzēt vairāk, paldies Dievam, un arī ne mazāk. Nav patīkami, ka dīķī jālaiž iekšā gandrīz divas normas, jo jārēķina, ka vienu normu izēdīs putni.”
Ginta Kalvāne cer, ka ar laiku, attīstoties modernajām tehnoloģijām, tiks atrasts risinājums, kas atbaidītu putnus no dīķiem. Ciešot mazākus zaudējumus, arī zivju cenu pircējiem varētu piedāvāt zemāku. Šobrīd zivis ved uz tirdzniecības vietām Latgalē un arī Vidzemē. Lielākais pieprasījums ir uz svētkiem - Ziemassvētkos, Lieldienās, tagad arī uz 18.novembri, novērojusi zivjaudzētavas direktore.
