Pagājušajā nedēļā naftas eksportētājvalstu organizācija un tās sabiedrotie centās panākt vienošanos par globālo naftas ieguves apjomu samazināšanu. Šāda samazinājuma mērķis būtu noturēt līmenī naftas cenas laikā, kad koronavīrusa radīto draudu dēļ ir mazinājies pieprasījums pēc naftas produktiem. Taču šādu iniciatīvu neatbalstīja pasaulē otrā lielākā naftas eksportētāja – Krievija. Atbildot uz Maskavas iebildumiem, Saūda Arābija faktiski uzsāka tirdzniecības karu, samazinot naftas cenu piegādēm Ķīnai un ASV, kā arī solot tieši pretēji palielināt naftas ieguves apjomus, iegūstot kontroli pār lielu tirgus daļu.
Šādas darbības ir novedušas pie tā, ka naftas cenas dienas laikā ir samazinājušās aptuveni par vairāk nekā 20%. Ja vēl salīdzinoši nesen naftas cenas bija ap 70 dolāriem par barelu, tad tagad tās svārstās jau ap 30-32 dolāriem, dažiem ekspertiem pieļaujot, ka cenas varētu samazināties vēl vairāk.
Situācija naftas tirgū nekavējoties atstāja iespaidu uz finanšu tirgiem, pasaules lielākajām biržām savu darbību uzsākot ar aptuveni 20% kritumu. Ņujorkas fondu birža uz 15 minūtēm pat apturēja tirdzniecību, S&P indeksam krītot par 7%. Kā televīzijas kanālam CNBC norāda Ņujorkas biržas prezidente Steisija Kaninghema, šāda soļa mērķis ir uz brīdi nomierināt tirgus.
"Mērķis ir uz dažām minūtēm palēnināt tirdzniecību, ļaujot investoriem saprast, kas notiek tirgū, ievākt informāciju un pieņemt lēmumus, balstoties uz tirgus apstākļiem. Šāds plāns ir izstrādāts tieši šādām situācijām, un mēs to pārbaudām katru ceturksni. Viss notiek tā, kā tas ir paredzēts. Tie tiešām ir piesardzības pasākumi, kurus mēs īstenojam, lai tirgus varētu nomierināties," stāsta Kaninghema.
Taču arī pēc tirdzniecības atsākšanās akciju cenu kritums turpinājās, analītiķiem šo dienu jau nodēvējot par "melno pirmdienu". Kā aģentūrai AFP norādījis tirdzniecības firmas "Crimson Black Capital" investīciju eksperts Aijušs Ansals, pašlaik finanšu tirgus ir izgājis no panikas režīma un iegājis histērijas režīmā. Savukārt naftas brokeru uzņēmuma "PVM Associates" analītiķis Tamass Varga uzsver, ka pašlaik cīņa pret koronavīrusa izplatīšanos ir kļuvusi par karu par naftas eksporta tirgiem.
Kā norāda komentētāji, naftas cenu kritumam var būt ļoti tālejošas sekas. Pirmkārt, var ievērojami samazināties no energoresursiem atkarīgo valstu ienākumi. Otrkārt, var tikt apturēti jaunu naftas atradņu izpētes projekti. Un treškārt, šāda krīze var novest arī pie globālas deflācijas. Šajā situācijā galvenā uzmanība esot jāpievērš tam, kura no naftas karā iesaistītajām pusēm pirmā pamirkšķinās. Vai tā būs Krievija, Saūda Arābija, vai ASV. Jā, tieši ASV, jo patiesībā gan Krievija, gan Saūda Arābija vēloties pieteikt karu Savienotajām Valstīm slānekļa naftas ieguves jomā. Tieši šai ieguves sfērai būšot vislielākās grūtības mainīties un pārvarēt krīzi.
