Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Ko pasaule pērk internetā Covid-19 ērā?

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Vēsturisks naftas tirgus kritums

Naftas tirgus eksperts: Problēmas tirgū bijušas jau pirms krīzes, bet ignorētas

Sliktākā diena naftas tirgu vēsturē – tā eksperti raksturo šīs nedēļas sākumu, kad Amerikas Savienoto Valstu (ASV) jēlnaftas cena nokritās zem nulles, dienu pabeidzot ar negatīvu vērtību. Vienlaikus naftas tirgus eksperts norāda, ka koronavīrusa izraisītā krīze bija tikai katalizators, kas atklāja patieso situāciju, un problēmas iepriekš ir ignorētas.

"Ekonomika asiņo"

Līdz šim nafta plūdusi pasaules ekonomikas asinsritē, bet šogad ekonomika asiņo – tā pašreizējo situāciju apraksta medijs “The Economist”.

Iepriekš naftas tirgu satricinājuši tādi notikumi kā 11. septembra terorakts Ņujorkā, iebrukums Irākā divus gadus vēlāk, pasaules finanšu krīze pirms aptuveni desmit gadiem. Tomēr nekad naftas cenas nav bijušas negatīvas, kā tas ir pašreizējās – Covid-19 izraisītās krīzes – laikā.  Amerikas Savienoto Valstu jēlnaftas “West Texas Intermediate” cena pirmdien, 20. aprīlī, nokritās līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu. Šokēti bija daudzi.

“Notikumi naftas tirgū ir tiešām apbrīnojami un pārsteidzoši. Vēl šī gada sākumā naftas cena bija tuvu 70 dolāriem par barelu. Pirms diviem gadiem tā īslaicīgi bija pat 90 dolāri par barelu,” norāda bankas “Luminor” eksperts Pēteris Strautiņš.

Kā norāda Strautiņš, ik dienu pāri paliek aptuveni 20 miljoni barelu naftas. Tas savukārt radījis situāciju, kurā iespējamas šīs nedēļas negatīvās cenas. Ražotāji piemaksā tiem, kuri gatavi uzglabāt saražoto ''melno zeltu''.

Ietekmē atšķirīgi

Naftas un gāzes tirgu eksperts Iļja Zaslavskis, kurš strādā Vašingtonā, “Pasaules panorāmai” skaidro, ka pašreizējā krīze naftas uzņēmumus pasaulē ietekmēs atšķirīgi. “Dažādiem uzņēmumiem ir atšķirīgi ražošanas izdevumi. Daži uzņēmumi, lai arī samazina investīcijas, turpina strādāt,” norāda Zaslavskis.

Kā piemēru viņš min Saūda Arābiju, kur esot ļoti zemas ražošanas izmaksas: “Turklāt viņiem ir labas un pietiekami daudz naftas krātuvju, kurās iespējams glabāt to, kas netiek pārdots. Viņiem arī ir klienti, kuri ar lielāko prieku iepirks lētāko naftu, piemēram, Indija.”

“Citi, kuriem, iespējams, nav tik zema cena, var būt elastīgi – samazināt un palielināt produkciju bez problēmām. To skaitā ir slānekļa naftas uzņēmumi ASV,” stāsta Zaslavskis.

Vēl pirms aptuveni nedēļas Naftas eksportētājvalstu organizācijas jeb OPEC valstis, kuras atbild par aptuveni 80% pasaules saražotās naftas, lēma samazināt naftas apjomus, lai saglabātu stabilas naftas cenas arī pašreizējās krīzes laikā. Valstīm maijā un jūnijā jāsamazina globālā naftas ieguve par gandrīz 10 miljoniem barelu dienā. Vienošanās nenāca viegli un bija ar politisku piegaršu.  Krievija nevēlējās piekrist naftas tirdzniecības samazinājumam.

ASV ietekme?

Bet pēc cenu kara starp Maskavu un Riādu strīdā iejaucās ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pēcāk lepojās ar panākto risinājumu: “Apjomīgā OPEC+ naftas vienošanās ir paveikta. Tādējādi tiks glābtas tūkstošiem enerģijas sektora darbavietas ASV. Vēlos pateikties un reizē arī apsveikt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Saūda Arābijas karali Salmanu. Lielisks darījums visiem!”

Tomēr, kā norāda eksperti, lai arī valstis apsolījušas samazināt ražošanas apjomus, nav garantēts, ka solījumi tiks pildīti.

Uz jautājumu, vai krīze ASV naftas tirgū varētu ietekmēt Trampa pārvēlēšanu, Zaslavskis atbild noraidoši. Aizvadītie četri gadi pierādījuši, ka ne vienmēr vēlētāji balstās uz faktiem un loģiku, izvēloties, par ko balsot.

“Tas saistīts ar to, kā tiek uztverta ekonomika, pieņēmumiem par to, kurš jāvaino pie kļūdām, kurš atbildīgs par koronavīrusa izraisītās krīzes vadību. Tramps kā mūsdienu lielākais populists ļoti labi spēlē šajā laukumā. Viņš mēģina sevi prezentēt kā viedu politiķi, labu investoru, valsts vadītāju,” stāsta Zaslavskis.

Aizvadīto nedēļu notikumi īpaši negatīvi ietekmējuši ASV naftas ieguves industriju, kura 2019. gada kļuva par lielāko pasaules naftas ražotāju. Tagad vairumam uzņēmumu, kuri Trampa administrācijas laikā uzplaukuši, draud bankrots. Zaslavskis gan noliedz, ka ASV situācija varētu būt sliktāka nekā citviet pasaulē.

“Par ASV naftas industriju es pārāk daudz nesatrauktos. Uzskatu, ka tā ir pietiekami elastīga, konkurētspējīga, lai šo pārdzīvotu un atgrieztu iepriekšējos ražošanas apjomus brīdī, kas naftas cenas atgriezīsies 40 dolāros par barelu,” norāda Zaslavskis.

Vienošanās par vēlu

Eksperti gan ir pārliecināti, ka vienošanās nāca par vēlu, un tas tagad atbalsojas pasaules naftas tirgū.

Zaslavskis izpētījis, ka problēmas tirgū bija jau pirms pašreizējās krīzes, bet tikušas ignorētas gadiem: “Pat pirms koronavīrusa krīzes bija pārprodukcija. Ražotāji neņēma vērā iepriekšējās OPEC+ vienošanās, nebija arī pietiekama pieprasījuma. Cenas sāka kristies, pat pirms lielākā daļa pasaules sāka risināt koronavīrusa izraisīto krīzi.

Koronavīruss bija tikai katalizators, kas atklāja patieso situāciju.”

Kā norāda Zaslavskis, visgrūtāk ies tādām valstīm kā Venecuēla un Krievija, kur naftas ražošana ir krietni dārgāka nekā citviet. Naftas tirgus eksperts uzskata, ka Krievija turpinās meklēt, kur  pārdot savu naftu par zemākām cenām, piemēram, Centrālāzijā, tādējādi laužot vienošanās nosacījumus.

“Saūda Arābijai pildīt dotos solījumus ir daudz lētāk un vieglāk. Viņiem ir iespējas vieglāk apturēt un atkal atsākt plūsmu tuksnesī nekā krieviem Rietumsibīrijā, kur, ja samazina kaut nedaudz izlaidi un naftas laukus, nav iespējams vienkārši atgriezt iepriekšējos apjomus,” skaidro Zaslavskis.

Tikmēr finansists Strautiņš prognozē, ka patērētāji daudz piesardzīgāk izsvērs savus tēriņus, bet uzņēmēji – investīcijas. Pat samazinoties naftas ražošanai, situācija vēl kādu laiku paliks diezgan neparasta un naftas cenas arī globālā mērogā turpinās samazināties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt