Viens no Ukrainas kara radītajiem blakusefektiem, kuru šogad izbaudīja visa pasaule, bija straujais degvielas un gāzes cenu kāpums. Saskaroties ar šo resursu trūkumu un vēloties diversificēt piegādes kanālus, atsakoties no agresorvalsts Krievijas piegādēm, daudzas valstis bija ar mieru iepirkt resursus par paaugstinātām cenām. Ceļoties degvielas cenai, pieauga un joprojām turpina augt arī inflācija, bet pasaules valstis arvien aktīvāk meklē risinājumus, kā šādu krīzi risināt un kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem.
Jau kopš kara pirmajiem mēnešiem ES aktīvi iestājās par to, ka būtu jāievieš īpaši nodokļi par tā dēvēto negaidīto peļņu. Kā septembrī paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, šādu īpašu krīzes nodevu paredzēts piemērot lielajām naftas, gāzes un ogļu kompānijām, kuru peļņa šogad ir ievērojami kāpusi. Šāda nodeva varētu sasniegt 33% no peļņas, un tas ir aptuveni par 20 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējos gados.
Reakcija uz šādu Eiropas lēmumu nebija ilgi jāgaida. Šajā nedēļā ASV naftas gigants "Exxon Mobil" ar savu Eiropas meitas uzņēmumu starpniecību ir iesūdzējis Eiropas Savienību tiesā. Kompānija uzskata, ka Briselei nav bijis likumīgu tiesību šādus jaunos nodokļus ieviest. Kā izplatītajā paziņojumā norādījis "Exxon Mobil" preses pārstāvis Keisijs Nortons, jauno nodokļu piemērošana varētu samazināt Eiropas pievilcību investoru acīs.
Nortons norādīja: "Eiropas Savienības jaunais nodoklis būtu neproduktīvs, jo tas apdraudētu investoru pārliecību, mazinātu vēlmi investēt un palielinātu atkarību no importētiem enerģijas un naftas produktiem. Mēs meklējam spēcīgas uzņēmējdarbības iespējas, kuras atbalstītu stabils un prognozējams investīciju klimats. Tas, vai mēs turpināsim šeit investēt, būs atkarīgs no tā, cik Eiropa būs pievilcīga un globāli konkurētspējīga.''
"Exxon Mobil" paziņojumā norādīts, ka ES ieviestais nodoklis līdz nākamā gada beigām kompānijai varētu izmaksāt vismaz divus miljardus dolāru. Kompānija norādīja, ka pēdējo 10 gadu laikā tā ir ieguldījusi 3 miljardus dolāru dažādos naftas pārstrādes projektos visā Eiropā un šie projekti palīdz piegādāt vairāk enerģijas produktu laikā, kad Eiropa cenšas samazināt šādu produktu importu no Krievijas.
Līdzīgi "Exxon Mobil" domā arī vēl viens naftas gigants "Chevron", kuru šogad ļoti asi kritizēja arī ASV prezidents Džo Baidens. Vasarā viņš izteicās, ka "Chevron" šogad esot nopelnījuši vairāk naudas nekā Dievs, taču nodokļi nav pietiekami samaksāti un arī investīcijas nemaz neesot tik lielas, kā varētu gaidīt. Taču "Chevron" vadītājs Maiks Vērtss atgādināja, ka pašu ASV pieredze rāda, ka ar šādiem peļņas nodokļiem var panākt pretējo efektu.
Vērtss atzīmēja: "Mēs šādus mēģinājumus redzējām Savienotajās Valstīs 90. gados. Rezultāts bija mazākas investīcijas un zemāka ražošana. Parasti – ja jūs kaut ko vēlaties mazākos apjomos, jūs tam uzliekat nodokli, ja vēlaties kaut ko vairāk – tam nodokļus nepiemērojat. Šī tuvredzīgā pieeja izejvielu biznesam nosūta pilnīgi pretējo signālu – mums ir nepieciešamas lielākas piegādes. Tāpēc nodokļa piemērošana nozarei, kas šo piegāžu apjomu varētu nodrošināt, mūsuprāt, nav produktīva."
Tā kā ES institūcijas šajā svētku laikā ir brīvdienās, arī komentāri no Briseles ir ļoti skopi. Eiropas Komisijas komentārā aģentūrai AFP apstiprināta pārliecība, ka jaunās nodevas pilnībā atbilst ES likumiem un ir pieņemtas solidaritātes garā. Kā norādījuši komentētāji, gadījumā, ja ES šajā lietā zaudēs, tā zaudēs arī desmitiem miljardu eiro, ko tā varētu novirzīt savu iedzīvotāju atbalstam. Ja šāds nodoklis tomēr izies cauri, tas ļaus dažādām valstīm turpināt piemērot šādus peļņas nodokļus. Savukārt "Exxon Mobil" būs radījusi precedentu, kas ļaus citām kompānijām cīnīties pret pašu peļņai nelabvēlīgiem likumiem. Pirmās šādas cīņas jau ir novērojamas Itālijā un Spānijā.
