Rietumvalstu ieviestajām sankcijām pret Krieviju ir negatīva ietekme uz tās ekonomiku, arī saistībā ar ierobežojumiem, ko tās radījušas Krievijas uzņēmumu piekļuvei ārvalstu finanšu tirgiem, atzina Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā vācu laikrakstam „Bild”. Tajā pašā laikā viņš paziņoja, ka sagaida pakāpenisku ekonomikas stabilizāciju un atkopšanos.
Pagājušajā gadā Krievijas iekšzemes kopprodukts kritās par 3,8%, inflācija pieauga līdz gandrīz 13%. Bet saskaņā ar Putina teikto Krievijai joprojām ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance un pieaudzis produktu ar augstu pievienoto vērtību eksports. Krievijas prezidents piebilda, ka turklāt valsts ekonomikai joprojām ir daudz rezervju.
Tomēr dažas stundas pēc „Bild” publicētās intervijas jaunus satricinājumus piedzīvoja Krievijas finanšu tirgi un rublis, reaģējot uz zemajām naftas cenām un svārstībām Ķīnas fondu tirgos.
Pirmdien, atveroties Maskavas biržai, rubļa vērtība pret eiro nokritās līdz 83 rubļiem par eiro – līdz zemākajam līmenim kopš 2014.gada decembra.
Arī pret ASV dolāru, atveroties biržai, rubļa vērtība nokritās līdz 76 rubļiem par dolāru, kaut vēlāk nedaudz stabilizējās.
Savukārt Maskavas akciju biržas indekss RTS pirmdien nokritās par vairāk nekā 4%.
Krievijas ekonomiku negatīvi ietekmē naftas cenu krituma turpināšanās. Londonas „Brent” jēlnaftas cena pietuvojusies 30 dolāru atzīmei par barelu, sasniedzot pēdējos 12 gados zemāko līmeni.
Šā gada Krievijas budžets veidots, ņemot naftas vērā cenu, kas sasniedz 50 ASV dolārus par barelu “Brent” jēlnaftas, taču pašlaik cena nepārsniedz 34 dolārus.
Analītiķi brīdinājuši – ja naftas cenas turpinās samazināties, tad Krievijas ekonomika varētu piedzīvot vēl lielākas problēmas, kaut valsts līderi apgalvo, ka ekonomika sāk izkļūt no recesijas.
Krievijas rubli un biržas ietekmē arī nemierīgie Ķīnas fondu tirgi. Akciju vērtība Šanhajas un Šeņdžeņas fondu tirgos pirmdien piedzīvoja strauju kritumu, investoriem turpinot paust bažas par pasaules otrās lielākās ekonomikas veselību. Ķīnas biržas beigušas tirgošanās dienu ar vājākajiem rādītājiem kopš pērnā gada septembra.
To veicinājušas ziņas par zemo inflāciju un investoru bažas par nacionālās valūtas vērtības krišanos. Tiek arī uzsvērts, ka kritumu veicinājusi arī Ķīnas amatpersonu nogaidošā attieksme un jaunu ekonomikas stimulēšanas pasākumu piebremzēšana.
Šanhajas akciju biržas indekss tirdzniecību noslēdza ar kritumu par 5,3%, bet Šeņdžeņas fondu tirgus indekss sarucis par 6,6%.
Pagājušajā nedēļā Ķīna divas reizes priekšlaicīgi slēdza tirdzniecību savos fondu tirgos, jo tie piedzīvoja pārāk strauju kritumu. Uz bažu fona par Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa samazināšanos un juaņas vērtības kritumu tas satricināja tirgus arī citviet pasaulē, arī Eiropā un ASV.
