Naftas cenas turpina kritumu

Naftas cenas pasaules tirgū  turpina samazināties, un galvenokārt to ietekmē lielais piedāvājums, kas sastop neatbilstošu pieprasījumu. Lielākā cietēja šajā situācijā ir Krievija, kuru pagaidām glābj  augsto naftas cenu laikā veidotie  valūtas uzkrājumi.

Naftas cenas pasaules biržās pirmdien  piedzīvojušas kritumu saistībā ar bažām par pārmērīgām enerģijas piegādēm pasaulē. ASV vieglās jēlnaftas cena sarukusi no 47 līdz 46 dolāriem par barelu, bet Ziemeļjūras Brenta marka no 52 līdz 51 dolāram.

Analītiķi norāda, ka naftas cenas negatīvi ietekmējušas ziņas, ka naftas ražotājvalstis Tuvajos Austrumos turpina iegūt naftu rekordlielā apjomā, neskatoties uz pārmērīgām enerģijas piegādēm pasaulē.

„Naftas cenu izmaiņas ir normas robežās. Mūsu valsts ekonomika iegūs tālāku izaugsmi un naftas uzņēmumi joprojām saņems peļņu, jo samazinājums degvielas cenās rezultējas kā pieaugums citās nozarēs, piemēram, transportā un būvniecībā,” skaidroja Apvienoto Arābu Emirātu enerģētikas ministrs Sahels Al Mazrejs.

Naftas cenas samazinājās jau piektdien pēc tam, kad naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC  paziņoja, ka organizācija neplāno samazināt naftas ieguves apjomu, neskatoties uz naftas cenu kritumu pēdējos mēnešos un bažām par iespējamu Irānas naftas nonākšanu tirgū. Pēc veiksmīgām Teherānas un pasaules lielvaru kodolsarunām   tas nebūs ilgi jāgaida.

"Mēs prognozējam, ka līdz novembra beigām vai decembra sākumam  visas sankcijas tiks atceltas, lai slavētas Allahs. Pirmais, kas jādara, ir jāatgūst mūsu tirgus  daļu. Mēs esam zaudējuši vismaz miljonu barelu dienā un ar Allaha svētību mēs to atgūsim,” sacīja Irānas naftas rūpniecības ministrs Bidžans Zangenehs.

Krītošās naftas cenas nozīmē mazākus ienākumu Krievijas budžetā un arvien dārgāku importu, jo arī rubļa kurss pret eiro un dolāru samazinās, pārsniedzot 60 pret vienu. Pat valsts centrālā banka to vairs nemēģina uzturēt ar valūtas intervencēm.   

„Banka redz, ka valūta tāpat  ir  vāja. Un tagad esam situācijā, kad tai ir atļauts brīvi peldēt, un šādā gadījumā to ļoti iespaido naftas cenas,” norādīja “Sberbank” investīciju pārvaldnieks Toms Levinsons.

Analītiķi norāda, ka, ja nenotiek kādi globāli satricinājumi, piemēram, militāra eskalācija Tuvajos Austrumos vai Krievijas izraisīti demarši naftas piegāžu pusē, pagaidām nav pazīmju, ka tās cenu augs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti