ĪSUMĀ:
- Svārstības naftas tirgū – jau mēnesi.
- Pieprasījums pēc naftas produktiem sarucis koronavīrusa izplatības dēļ.
- Saūda Arābijai un Krievijai neizdevās vienoties par naftas ieguves apjomu samazināšanu.
- Abu valstu sarunas tiek atliktas.
- Šīs ziņas dēļ naftas cenas atkal piedzīvoja kritumu.
Nu jau mēnesi turpinās svārstības naftas tirgū. Tās aizsākās pēc tam, kad Saūda Arābijai un Krievijai neizdevās vienoties par naftas ieguves apjomu samazināšanu. Tas būtu nepieciešams, lai stabilizētu naftas tirgu laikā, kad koronavīrusa izplatības dēļ pieprasījums pēc naftas produktiem ir samazinājies, bet naftas daudzums tirgū ir ļoti liels.
Reaģējot uz Krievijas nevēlēšanos piekrist šādam samazinājumam, Saūda Arābija spēra pretēju soli – palielināja ieguves apmērus līdz rekordaugstam līmenim, novedot pie strauja naftas cenas krituma. Šādas svārstības nebija piedzīvotas gadu desmitiem, un naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC, kā arī citi lielākie naftas ieguvēji, tostarp Krievija, bija plānojuši pirmdien, 6. aprīlī, sarīkot īpašu videokonferenci, lai panāktu vienošanos par turpmāko rīcību tirgus stabilizēšanai.
Taču nedēļas nogalē Krievija un Saūda Arābija kārtējo reizi paziņoja, ka tikšanās tiek atlikta – šoreiz līdz ceturtdienai, 9. aprīlim.
Pirms tam Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis, ka Krievija būtu gatava apspriest samazinājumu par aptuveni 10 miljoniem barelu dienā. Ziņas par sarunu atlikšanu pirmdienas rītā kārtējo reizi lika naftas cenām samazināties par četriem līdz pieciem procentiem.
Iespējams, kārtējās tirgus svārstības skaidrojamas arī ar ASV prezidenta Donalda Trampa prognozēm un cerībām, ka Saūda Arābijai un Krievijai izdosies vienoties par minēto 10 vai vairāk miljonu barelu samazinājumu.
Taču kompānijas “RBC Capital Markets” izpilddirektore un izejvielu stratēģijas vadītāja Helima Krofta intervijā telekompānijai CNBC norāda, ka patiesībā visu tirgotāju acis ir pievērstas tieši Amerikas Savienotajām Valstīm.
“Saūda Arābija un Krievija pašlaik vēlas, lai Amerikas Savienotās Valstis būtu daļa no vienošanās par ražošanas samazinājumu.
Jau pagājušajā nedēļā visi skatījās, vai prezidents Donalds Tramps atbalstīs kādu no ierosinājumiem izstrādāt koordinētu ASV naftas ieguves samazināšanas mehānismu. Taču Tramps paziņoja, ka viņš joprojām dod priekšroku tam, lai ieguves apjomus noteiktu brīvais tirgus. Pašlaik tas ir vislielākais šķērslis, lai panāktu kādu lielāku vienošanos. Prezidents Tramps ir runājis par 10 līdz 15 miljonu barelu dienā lielu samazinājumu, taču ir grūti iedomāties, ka šādu samazinājumu būtu iespējams panākt bez ASV līdzdalības. OPEC skatās arī uz tādām valstīm kā Norvēģija, Kanāda un Brazīlija, taču tikai ASV līdzdalība palīdzēs šo vienošanos dabūt pāri finiša līnijai,” sacīja Krofta.
Citi enerģijas tirgus analītiķi atgādina, ka ar 13 miljoniem barelu dienā ASV joprojām ir lielākais naftas ieguvējs pasaulē. Kā norāda pētniecības un analīzes grupas “The Eonomist Intelligence Unit” ekonomisti, tā vien izskatās, ka Saūda Arābija un Krievija ir izlēmušas savu kara cirvi norakt agrāk, nekā prognozēts – šī gada otrajā ceturksnī. Vienlaicīgi eksperti norāda, ka pagaidām vēl nevar runāt arī par samazinājuma apjomiem, turklāt ir ļoti liela iespējamība, ka OPEC un citu naftas ieguvēju valstu sarunas beigsies bez rezultātiem.
