Dienas notikumu apskats

Iepirkumu uzraugi nākamnedēļ izšķirs strīdu «ātrās palīdzības» mašīnu konkursā

Dienas notikumu apskats

Nīderlandes premjers: Imigrantu ieplūšana ES jāsamazina līdz nullei

Naftas cena kritusi līdz rekordzemam līmenim; rubļa vērtība turpina kristies

Naftas cena pasaulē noslīd līdz 12 gados zemākajam līmenim

Līdz jaunam rekordzemam līmenim šodien nokrita naftas cenas - mazāk nekā 33 ASV dolāri par barelu, kas pēdējo reizi piedzīvots pirms 12 gadiem. Tas licis turpināt kritumu arī Krievijas rubļa vērtībai.

Pasaules finanšu tirgus ceturtdien, 7.janvārī, satricināja arī tirdzniecības apturēšana Ķīnas fondu tirgū pēc strauja akciju vērtības krituma. Ķīna arī pieņēma lēmumu samazināt juaņas vērtību attiecībā pret ASV dolāru. Situācija Ķīnā radīja paniku un akciju vērtību kritumu Eiropas biržās un ASV Volstrītā.

Turpinot pārspēt zemas naftas cenas rekordus, ceturtdien Londonas "Brent” jēlnaftas cena samazinājās līdz 32,16 ASV dolāriem par barelu. Tas ir zemākais šīs naftas markas cenas līmenis kopš 2004.gada.

Zem 33 dolāru atzīmes un sasniedzot zemāko līmeni kopš globālās finanšu krīzes 2008.gadā nokritās arī ASV jēlnafta "West Texas Intermediate" - līdz 32,40 dolāriem.

Naftas iegūšanas un piegāžu apjomi joprojām ir tik lieli, ka tās cena turpina samazināties pat par spīti konfliktu saasinājumiem Tuvajos Austrumos. Tirgus ir pārpludināts.

Turpinot krist naftas cenām, šonedēļ turpināja samazināties arī Krievijas rubļa vērtība, jo naftas un gāzes eksports ir viens no valsts ekonomikas un budžeta balstiem.

Rubļa vērtība nokritusies līdz zemākajam līmeni kopš 2014.gada decembra, ziņo krievu radiostacija "Eho Moskvi". Medijs ceturtdien vēstīja, ka viens ASV dolārs tagad maskā 75,5 rubļus, bet viens eiro - gandrīz 82 rubļus.

Līdz ar naftas cenu krituma kņadu pasaules finanšu tirgos ceturtdien izraisīja arī Ķīna. Tā ceturtdien, 7.janvārī, priekšlaicīgi apturēja tirdzniecību Šanhajas un Šeņdžeņas fondu tirgos, jo akciju vērtība strauji samazinājās par vairāk nekā 7%. Šāda iemesla dēļ Ķīnas biržas tika slēgtas jau otro reizi šonedēļ. Valdība ir pieņēmusi likumu, kas ir spēkā no šī gada sākuma, saskaņā ar kuru biržas slēdzas automātiski, kad akciju vērtība strauji samazinās par vairāk nekā 7%. Mērķis ir novērst pārāk lielu akciju kritumu un haosu.

Vēlāk Ķīna arī samazināja nacionālās valūtas jauņa vērtību pret ASV dolāru.

Tas viss izraisīja sekas arī citur pasaulē - akciju vērtība Eiropas fondu biržās nokritās par 2%, ar vairāk nekā 1% kritumu atvērās arī Volstrīta ASV.

Ķīnas Vērstpapīru regulēšanas komisija gan tagad nolēmusi apturēt mehānisma darbību, saskaņā ar kuru biržas slēdzas, ja akciju vērtība nokrītas par vairāk nekā 7%, vēsta raidsabiedrība BBC. Izsverot mehānisma plusus un mīnusus, komisija secinājusi, ka vairāk ir mīnusu, tādēļ, lai saglabātu stabilitāti, nolemts apturēt mehānisma darbību, teikts komisijas paziņojumā.

Notiekošais Ķīnas finanšu tirgos un bažas par tās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos rada uztraukumu arī par globālās ekonomikas stāvokli.

Pasaules Banka šonedēļ samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar gauso augšupeju attīstības valstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti