Šādu iespēju 2022. gada valsts budžeta sarunās panākusi partija NA.
Saeimas deputāte no NA Ilze Indriksone norādīja: “Iespēja novirzīt līdzekļus darbinieku medicīnas un ārstniecības pakalpojumu segšanai ļaus cilvēkiem laicīgāk saņemt veselības aprūpi, tādējādi novēršot priekšlaicīgu darba nespēju un sekmējot sabiedrības veselības kvalitāti. Īpaši svarīgs šis atbalsts būs mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai. Viennozīmīgi arī darba devēji ir ieguvēji, jo tikai ar veseliem darbiniekiem darbs var būt veiksmīgs un produktīvs, tāpat tas varētu veicināt darbinieku lojalitāti.”
Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Latvija ievērojami atpaliek no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm iedzīvotāju veselības ziņā. Kā liecina 2019. gada augustā veiktais SKDS pētījums, 81% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem – izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām – ir grūti tikt, tostarp augsto izmaksu dēļ.
Tāpat 37% aptaujāto ir bijuši spiesti pārtraukt ārstēšanos, jo nav varējuši atļauties maksas pakalpojumus, un joprojām gaida rindā uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. 84% no aptaujātajiem, kas ir izmantojuši maksas pakalpojumus, kā izmantotos līdzekļus ir norādījuši ģimenes ietaupījumus, bet katrs sestais (16%) bijis spiests naudu aizņemties no līdzcilvēkiem vai kredītiestādēm.
Vienlaikus 20% jeb katrs piektais Latvijas iedzīvotājs vispār neapmeklē ārstu, kā galveno iemeslu minot pakalpojumu dārdzību.
Līdzīgā veidā darba devēji var segt darbinieku ēdināšanas izdevumus, arī par to saņemot nodokļu atvieglojumus, atzīmēja NA. Segto ēdināšanas un medicīnas izdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 480 eiro gadā vienam darbiniekam. NA uzskata – lai darba devēji varētu izmantot šīs iespējas, jābūt noslēgtam darbinieku koplīgumam un nedrīkst būt nodokļu parādu.
KONTEKSTS:
2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8 741,1 miljonu eiro apmērā. Būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam – 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.
