Nacionālā apvienība ceturtdien balsojumā parlamentā par valsts budžeta nodošanu komisijām iepretim pārējām koalīcijas partnerēm nepiedalījās. Vienīgais izņēmums bija Ilmārs Latkovskis, kurš atbalstīja budžetu nodošanu komisijām. Tādējādi komisijām budžets bija nodots ar tikai 54 deputātu atbalstu. To vidū atbalstu izteica arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti.
Dzintars pēc balsojuma komentēja, ka Nacionālās apvienības mērķis nav bijis gāzt valdību. To nav iespējams izdarīt, balsojot par budžeta nodošanu Saeimas komisijām.
Neapmierināti ar notiekošo bija „Vienotības” līderi. Premjers Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka esot problēmas, jo balsojumā pārkāpts koalīcijas līgums. Proti, visas koalīcijā esošās partijas neesot atbalstījušas budžeta projektu. „Vienoties var tad, ja abas puses grib vienoties (..) Situācija ar budžetu ir problemātiska. Nākošnedēļ veiksim politiskās konsultācijas,” sacīja Dombrovskis.
Jau asāka bija Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. „Joprojām spēkā ir koalīcijas līgums (..) Katrs cilvēks budžetu sajūt savā maciņā. Te tomēr nav nekāds bērnudārzs (..),” viņa sacīja.
Paredzams, ka jau nākamajā nedēļā koalīcijas politiķi tiksies vēlreiz, lai izšķirtos par budžeta kontekstā vēl neatrisinātajiem jautājumiem. Iespējams, ka sarunās piedalīsies arī Zaļo un Zemnieku savienība. Tās līderis Augusts Brigmanis norādīja, ka pirms balsojuma balsot "par" lūdzis "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Brigmanis atgādināja, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kāda bija 2004.gadā, kad tika gāzta premjera Induļa Emša valdība un tās vietā stājās Aigara Kalvīša valdība, kas pēc būtības budžeta projektu nemainīja.
Kārtība paredz, ka tagad par budžetu atbildīga ir kļuvusi „Vienotības” deputāta Jāņa Reira vadītā Saeimas Budžeta un finanšu komisija. Likums paredz, ja valsts budžetu neapstiprina otrajā un trešajā lasījumā, kuri vēl tikai sekos, tad valdība automātiski krīt. Šāds liktenis 2004.gadā piemeklēja Induļa Emša (toreiz ZZS) vadīto valdību.
Jau budžeta gatavošanas laikā ap vairākiem jautājumiem izvērtās asi strīdi: nodokļu politika, sociālā politika, tomēr visilgākās diskusijas notika un nav beigušās par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, ja tie Latvijā par noteiktu summu ir iegādājušies nekustamo īpašumu. Nacionālā apvienība pieprasīja šo praksi pārtraukt un aizliegt turpmāk izpārdot nekustamo īpašumu, savukārt pārējie koalīcijas partneri pret šādu nostāju bija atturīgi.
