Mūrniece: Nākamajam gadam tapis kompromisa budžets

"Gribētu to raksturot kā atalgojuma pieaugumu budžetu. Lielākais pieaugums - 50 miljoni - ir mediķiem. Budžetā ir domāts par sociālās labklājības pasākumiem, ir palielināti arī citi pabalsti, [..] pensiju indeksācija un minimālās pensijas. Šajā budžetā ir sabalansēts tā, lai atalgojuma pieaugums skartu visas nozares," pauda Mūrniece. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka viņai ir bijušas smagas sarunas gan ar mediķu, gan ar skolotāju arodbiedrību pārstāvjiem, kurus atalgojuma pieaugums neapmierina. "Ļoti svarīgs ir sarunu elements, pastāvīgs dialogs. Iespējams pietrūka šī dialoga," tā Mūrniece.

Jautāta par politiķu nevēlēšanos pildīt likumu, kas paredz mediķu atalgojuma pieaugumu, Mūrniece uzsvēra, ka parlamenta balsojums, kurā tas tika pieņemts, notika citā ekonomiskajā situācijā. "Tad bija citas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, kas šobrīd ir ievērojami kritušās," norādīja Mūrniece.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris intervijā Latvijas Radio apliecināja, ka mediķi turpina gatavoties protesta akcijām, kas norisināsies divos viļņos.

"Pirmajā paredzēta akcija "Nolaid karogu, iededz sveci". Tur mērķis ir censties uzrunāt politiķus un sabiedrību, lai mēģinātu rast iespēju 14. novembrī nodrošināt to, ka veselības aprūpes likumā noteiktās garantijas saņemt aizvien labāku veselības aprūpi Saeima pildīs. Otrajā vilnī - ja Saeima nobalsos par tādu aprūpes budžetu, kas [situāciju] tikai pasliktinās, mums nekas cits neatliks kā rosināt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Šajā situācijā daudz kas būs atkarīgs no sabiedrības, - parakstu vākšanā katram cilvēkam būs iespēja paust savu attieksmi. Kā vairākums nolems, tā arī turpmāk dzīvosim. Ja sabiedrība būs kūtra, turpināsim izmirt paātrinātā tempā," teica Keris.

KONTEKSTS:

Ministru kabinets 11. oktobrī akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Tagad lemšana par budžetu ir Saeimas deputātu rokās. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020.gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro.

Taču tā vietā Veselības ministrijas (VM) prioritātēm paredzēti 50 miljoni eiro, tostarp 43 miljoni paredzēti mediķu algām. VM mediķu algām prasīja vairāk – 120 miljonus eiro.

Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.