Par to, cik laba ir valsts investīciju vide, liecina tirdzniecības aktivitāte biržā, kas ir vieta, kur uzņēmumi savai attīstībai var piesaistīt naudu no finanšu tirgiem. Latvija ar to gan nevar lepoties. Te aizvien uzņēmumi priekšroku devuši banku kredītiem, kas ir vienkāršāk saņemami. Tomēr pēckrīzes periodā tās kļuvušas skrupulozākas, radot iespaidu, ka pat laikā, kad Eiropas Centrālā banka sistēmā pludina lētu naudu, kreditēšana ir apstājusies.
Celmlauzis finanšu tirgus iespēju izmantošanā valstij piederošo uzņēmumu vidū ir “Latvenergo". Patlaban caur obligāciju emisiju uzņēmums piesaistījis 180 miljonus eiro, kas ir apmēram 20% no uzņēmuma kopējā kredītportfeļa. "Tas, ko mēs iegūstam ar obligācijām, ir tas, ka mēs pēc būtības paši varam noteikt nosacījumus uz kādiem šīs obligācijas tiek emitētas," saka AS "Latvenergo" valdes loceklis Gundars Baļčūns. "Šie šajā gadījumā ir mūsu izvirzīti nosacījumi, uz kādiem investoriem ir jāpiekrīt aizdot līdzekļus. Tādējādi mēs varam izmantot esošo tirgus situāciju, jo šobrīd tirgū aizņēmumu likmes ir ļoti zemas. Līdz ar to mēs varam piefiksēties uz septiņiem gadiem ar samērā zemu procenta likmi," norāda Baļčūns.
Otrs veids, kā uzņēmumiem tikt pie naudas no kapitāla tirgus, ir akciju emisija un to pārdošana biržā. Nesen caur Londonas biržu šādi kapitālu vēlējās piesaistīt banka “Citadele”. Šos plānus gan nācās atlikti nepiemērotu tirgus apstākļu dēļ. Biržas “Nasdaq Riga” vadītāja uzskata, ka šobrīd daļu akciju varētu pārdot biržā arī valsts uzņēmumi. Tas ļautu piesaistīt naudu gan pašiem uzņēmumiem, gan padarīt pievilcīgāku investoru acīs arī Rīgas biržu.
"Valstij ir svarīgi saglabāt kontrolpaketi, bet 25% tiešām varētu laist apgrozībā biržā. No tā iegūtu ne tikai uzņēmumi, bet arī Latvijas iedzīvotāji, jo iegūtu uzņēmumi un uzlabotos to konkurētspēja," saka biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melnalksne.
To gan neatbalsta ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Kaut naudas piesaiste no kapitāla tirgus kopumā ir apsveicama, pat nelielas daļas valsts uzņēmumu akciju kotācija būtu uzskatāma arī par uzņēmumu privatizāciju.
Tādus uzņēmums kā “Latvenergo”, “Latvijas Valsts meži” un “Latvijas dzelzceļš” šobrīd liedz pārdot likums. To politiķi nav gatavi pārskatīt. "Visiem svaigā atmiņā ir privatizācijas process, kas ne allaž aizritēja godprātīgi. Tādēļ politiski tika pieņemts lēmums par lielo uzņēmumu neprivatizēšanu. Aktualizēt šo jautājumu nebūtu īsti vietā," norāda ekonomikas ministre.
Lai gan viņa uzskata, ka kapitāla piesaiste valsts uzņēmumiem no finanšu tirgiem ir nepieciešama, viņasprāt, piemērotākā ir obligāciju emisija.
AS “Latvenergo” zina stāstīt, ka šobrīd par energokompānijas pieredzi naudas iegūšanā no kapitāla tirgiem neoficiāli interesējas arī citi lielie valsts uzņēmumi.
